mētelis
mētelis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
PiemēriRudens, starpsezonas, ziemas mētelis.
- Rudens, starpsezonas, ziemas mētelis.
- Pusgarš, garš mētelis.
- Sieviešu, vīriešu mētelis.
- Mētelis ar silto oderi.
- Klasiska piegriezuma mētelis.
- Novilkt, pakarināt mēteli.
- Mēteļu audums.
Stabili vārdu savienojumiPutekļu mētelis.
- Putekļu mētelis — plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
Cilme:No senkrievu мятель, kam pamatā latīņu mantellum ‘apmetnis’.