svaidīgs
svaidīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svaidīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svaidīgi apstākļa vārds
svaidīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs1.
PiemēriSvaidīgs cilvēks.
- Svaidīgs cilvēks.
- Viņa ir impulsīva un svaidīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSvaidīgs raksturs.
- Svaidīgs raksturs.
- Svaidīgi uzskati.
- Svaidīgas domas.
2.Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs2.
PiemēriSkolēnu sekmju līkne ir svaidīga.
- Skolēnu sekmju līkne ir svaidīga.
2.1.Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
PiemēriSvaidīgs vējš.
- Svaidīgs vējš.
- Bezdelīgu lidojums bija mainīgs un svaidīgs.