sutoņa
sutoņa [sutuôņa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
PiemēriCehā bija liela sutoņa.
- Cehā bija liela sutoņa.
- Bērni sūdzas par sutoņu un bezgaisu klasē.
1.1.Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
PiemēriVasaras sutoņa.
- Vasaras sutoņa.
- No dienas sutoņas var glābties pie ūdeņiem.
- Indija ceļotājus sagaida ar pamatīgu svelmi un sutoņu.
- Lietus un sutoņa kaitē ogu ražai.