sūtnis
sūtnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
sūtne dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
PiemēriĀrkārtējais sūtnis.
- Ārkārtējais sūtnis.
- Latvijas sūtnis Londonā.
- Romas pāvesta sūtnis.
- Ārvalstu sūtņi.
1.1.vēsturisks Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
PiemēriPolijas karaļa sūtnis.
- Polijas karaļa sūtnis.
- Zemgaļu sūtņi ieradās Romā 1300. gadā un iesniedza pāvestam trīs ziņojumus.
2.Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
PiemēriANO īpašais sūtnis.
- ANO īpašais sūtnis.
- Māksliniece iecelta par UNICEF labās gribas sūtni.
- Dievs sūtīja pie jaunavas Marijas debesu sūtni – erceņģeli Gabriēlu.