Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sūtnis
sūtnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
sūtne dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
PiemēriĀrkārtējais sūtnis.
1.1.vēsturisks Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
PiemēriPolijas karaļa sūtnis.
2.Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
PiemēriANO īpašais sūtnis.