sutināt
sutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
PiemēriSutināt kāpostus.
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriSpieķa koku iepriekš sutina, tad galu apliec ap speciālu apaļu koka formu un nostiprina.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
PiemēriĀrā ir karsti, saule sutina bez žēlastības.
2.1.transitīvs Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
PiemēriGumijas apavi sutina kājas.