sutināt
sutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
PiemēriSutināt kāpostus.
- Sutināt kāpostus.
- Sutināt zivis krējumā.
- Sutināt dārzeņus uz mazas uguns.
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriSpieķa koku iepriekš sutina, tad galu apliec ap speciālu apaļu koka formu un nostiprina.
- Spieķa koku iepriekš sutina, tad galu apliec ap speciālu apaļu koka formu un nostiprina.
- Kad dēļi bija izžuvuši, tos sutināja zemē ieraktā krāsnī, lai varētu pieliekt un piestiprināt kuģa karkasam.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
PiemēriĀrā ir karsti, saule sutina bez žēlastības.
- Ārā ir karsti, saule sutina bez žēlastības.
- Laiks pieturas mitrs, pamatīgi sutina.
2.1.transitīvs Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
PiemēriGumijas apavi sutina kājas.
- Gumijas apavi sutina kājas.