aizkomandēt
aizkomandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
PiemēriAizkomandēt uz Briseli.
- Aizkomandēt uz Briseli.
1.1.Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
PiemēriAizkomandēt karavīrus projām.
- Aizkomandēt karavīrus projām.