trokšņains
trokšņains [trùokšņaîns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
trokšņaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
trokšņaini apstākļa vārds
trokšņainība sieviešu dzimte, lietvārds
trokšņainums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
PiemēriTrokšņains jauniešu bariņš.
1.1.Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriTrokšņains suns.
1.2.Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTrokšņains motors.
1.3.Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
PiemēriTrokšņains pasākums.
1.4.Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
PiemēriTrokšņains tirgus laukums.
1.5.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
PiemēriTe ir pārāk trokšņains.
1.6.Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
PiemēriTrokšņains signāls.
2.joma: tehnika Tāds, kas rada troksni (3); tāds, kurā ir troksnis.
PiemēriTrokšņaina svētku pārraides translācija.