troksnis
troksnis [trùoksnis] -šņa, dsk. ģen. -šņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
PiemēriTrokšņa stiprums, intensitāte.
- Trokšņa stiprums, intensitāte.
- Būvdarbu trokšņa ierobežojumi.
- Noteikt trokšņa skaļuma pieļaujamo līmeni.
- Troksni mēra decibelos.
1.1.Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
PiemēriSacēlās liels troksnis.
- Sacēlās liels troksnis.
- Ilgstošs, intensīvs troksnis.
- Soļu troksnis pagalmā.
- Ielas, dabas trokšņi.
- Sprādziena, motora troksnis.
- Troksnis pamazām noklust.
- Ar skaļu troksni aizcirtās durvis.
- Ieiet istabā bez trokšņa.
Stabili vārdu savienojumiSirds trokšņi.
- Sirds trokšņi — fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
2.Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
PiemēriNotikušais izraisīja nopietnas diskusijas un troksni sabiedrībā.
- Notikušais izraisīja nopietnas diskusijas un troksni sabiedrībā.
- Ministra pēkšņā atkāpšanās bija liela mēroga troksnis politikā.
2.1.Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
PiemēriIzvairīties no trokšņa ap savu privāto dzīvi.
- Izvairīties no trokšņa ap savu privāto dzīvi.
- Viņi šķīra laulību bez lieka trokšņa.
3.joma: tehnika Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
PiemēriNovērst trokšņus radiosakaros.
- Novērst trokšņus radiosakaros.