troksnis
troksnis [trùoksnis] -šņa, dsk. ģen. -šņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
PiemēriTrokšņa stiprums, intensitāte.
1.1.Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
PiemēriSacēlās liels troksnis.
Stabili vārdu savienojumiSirds trokšņi.
2.Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
PiemēriNotikušais izraisīja nopietnas diskusijas un troksni sabiedrībā.
2.1.Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
PiemēriIzvairīties no trokšņa ap savu privāto dzīvi.
3.joma: tehnika Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
PiemēriNovērst trokšņus radiosakaros.