trofeja
trofeja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
PiemēriOtrā pasaules kara trofejas.
- Otrā pasaules kara trofejas.
1.1.Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
PiemēriMedību trofejas.
- Medību trofejas.
- Mednieka trofeju kolekcijā bija staltbrieža ragi, mežacūkas ilkņi.
- Kļūt par prestižas čempionāta trofejas īpašnieku.
Cilme:No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion ‘piemineklis par godu uzvarai’ (par godu ienaidnieka bēgšanai).