Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trobelēt
trobelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Trokšņot; celt nekārtības.
PiemēriJauniešu bariņš sāka trobelēt.