triumfators
triumfators lietvārds; vīriešu dzimte
triumfatore lietvārds; sieviešu dzimte
1.vēsturisks; formā: vīriešu dzimte Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
2.Uzvarētājs.
PiemēriTrīskārtējs triumfators Martins Dukurs.
Cilme:No latīņu triumphator.