Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
triumfators
triumfators vīriešu dzimte, lietvārds
triumfatore sieviešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks; formā: vīriešu dzimte Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
2.Uzvarētājs.
PiemēriTrīskārtējs triumfators Martins Dukurs.
Cilme:No latīņu triumphator.