trīt
trīt trinu, trin, trin, pag. trinu darbības vārds; transitīvs
1.Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
PiemēriTrīt bārdas nazi.
- Trīt bārdas nazi.
- Trīt cirvja asmeni uz tecīlas.
- Trīt izkapti ar galodu.
1.1.Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis trin nagus pret koka stumbru.
- Kaķis trin nagus pret koka stumbru.
2.Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
PiemēriTrīt nosalušās rokas, lai tās sasilst.
- Trīt nosalušās rokas, lai tās sasilst.
- Viņš cītīgi trina kājas uz kājslauķa.
- Trīt plecus un muguru ar mitru dvieli.
2.1.Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
PiemēriTrīt apsūbējušo spoguli.
- Trīt apsūbējušo spoguli.
- Saimniece trina un spodrināja traukus.
Stabili vārdu savienojumiTrīt mēli. Trīt zobus.
- Trīt mēli idioma — tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
- Trīt zobus idioma — 1. Tenkot, baumot.2. Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.