vientiesīgs
vientiesīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vientiesīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vientiesīgi apstākļa vārds
vientiesība lietvārds; sieviešu dzimte
vientiesīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
PiemēriVientiesīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVientiesīgs skatiens.
2.Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
PiemēriUzdot vientiesīgu jautājumu.
Stabili vārdu savienojumiSvētā vientiesība.