svētbijīgs
svētbijīgs [svȩ̀tbijîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
svētbijīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
svētbijīgi apstākļa vārds
svētbijība sieviešu dzimte, lietvārds
Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
PiemēriVīrs bija svētbijīgs un taisns, jo viņš bijās Dievu un vairījās no ļauna.