svētbijīgs
svētbijīgs [svȩ̀tbijîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svētbijīga [svȩ̀tbijîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svētbijīgi [svȩ̀tbijîgi] apstākļa vārds
svētbijība [svȩ̀tbijĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
PiemēriVīrs bija svētbijīgs un taisns, jo viņš bijās Dievu un vairījās no ļauna.