mutuļot
mutuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
PiemēriŪdens katlā mutuļo.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji, spēcīgi izpausties.
PiemēriJūtas mutuļoja kā pavasara ūdeņi.
1.2.pārnestā nozīmē Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
PiemēriAp viņu mutuļoja dzīve.
2.Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
PiemēriMelni dūmi mutuļo.
2.1.Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
PiemēriAtvars mutuļo.