mutuļot
mutuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
PiemēriŪdens katlā mutuļo.
- Ūdens katlā mutuļo.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji, spēcīgi izpausties.
PiemēriJūtas mutuļoja kā pavasara ūdeņi.
- Jūtas mutuļoja kā pavasara ūdeņi.
1.2.pārnestā nozīmē Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
PiemēriAp viņu mutuļoja dzīve.
- Ap viņu mutuļoja dzīve.
2.Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
PiemēriMelni dūmi mutuļo.
- Melni dūmi mutuļo.
- Vējā mutuļoja sniega vērpetes.
2.1.Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
PiemēriAtvars mutuļo.
- Atvars mutuļo.
- Upe palos mutuļoja.
- Straume mutuļoja, skaļi šalcot.
- Ūdenskritums mutuļo un triecas klintīs.