circenis
circenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
PiemēriCirceņa dziesma.
- Circeņa dziesma.
Stabili vārdu savienojumiCirceņu dzimta. Kā circenis (karstos) pelnos. Kā circenis aizkrāsnē.
- Circeņu dzimta taksons [Grullidae]
- Kā circenis (karstos) pelnos idioma — pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
- Kā circenis aizkrāsnē idioma — labi, bezrūpīgi.