ierunāt
ierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ieskaņot (runātu tekstu).
PiemēriIerunāt dokumentālās filmas tekstu.
1.1.Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
PiemēriIerunāt tekstu mikrofonā.
1.2.Sarunājot, norunājot panākt, ka kāds iegūst (iespēju, darbu u. tml.).
PiemēriMamma mani ierunāja viesnīcā aizstāt dežurantes, kamēr viņas bija atvaļinājumā.