ierūsēt
ierūsēt 3. pers. -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja intransitīvs, darbības vārds
1.Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
PiemēriAsmens dažviet ierūsējis.
1.1.Rūsot ieķerties, iesprūst, kļūt grūti izkustināmam.
PiemēriSkrūve ierūsējusi un nav pagriežama.