Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ierūmēt sarunvaloda
ierūmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Ievietot (kur iekšā).
PiemēriNevaru tavas somas ierūmēt bagāžniekā.
  • Nevaru tavas somas ierūmēt bagāžniekā.
  • Lai cik gabaliņu ceptos uz pannas, tur vienmēr var ierūmēt vēl vienu.