ierunāt
ierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ieskaņot (runātu tekstu).
PiemēriIerunāt dokumentālās filmas tekstu.
- Ierunāt dokumentālās filmas tekstu.
- Ierunāt stāstījumu magnetofona lentē.
1.1.Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
PiemēriIerunāt tekstu mikrofonā.
- Ierunāt tekstu mikrofonā.
1.2.Sarunājot, norunājot panākt, ka kāds iegūst (iespēju, darbu u. tml.).
PiemēriMamma mani ierunāja viesnīcā aizstāt dežurantes, kamēr viņas bija atvaļinājumā.
- Mamma mani ierunāja viesnīcā aizstāt dežurantes, kamēr viņas bija atvaļinājumā.