Paplašinātā meklēšana
Meklējam ierunāt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (31):
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- ievidžināties Ātri, smalkā balsī ierunāties.
- iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
- aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- ieņurdēties Īgni, neskaidri ierunāties.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi ierunāties.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- iekunkstēties Neskaidri, kunkstot ierunāties.
- iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- pavedināt Pierunāt (uz ko).
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
- iesmieties Smejoties ierunāties.
- ievaidēties Vaidot ierunāties.
- pievārdot Vārdojot pierunāt (kādu).
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
ierunāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV