iešņākties
iešņākties -šņācos, šņācies, -šņācas, pag. -šņācos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt šņākt un pārstāt.
PiemēriIešņācas čūska, mežacūka.
- Iešņācas čūska, mežacūka.
- Brīdinoši iešņākties.
- Iešņācas izplūstošais tvaiks.
- Vējā iešņācas augstās priedes.
1.1.Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
Piemēri"Ej nost!" viņa iešņācas.
- "Ej nost!" viņa iešņācas.