Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iešpricēt
iešpricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iešļircināt.
PiemēriIešpricēt zāles.
1.1.intransitīvs Iešļircināt medikamentu.
PiemēriPalūgt, lai iešpricē.