iešūpot
iešūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iešūpojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk šūpoties.
PiemēriIešūpot šūpoles.
- Iešūpot šūpoles.
- Vējš iešūpo slaikās priedes.
2.Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
PiemēriIešūpot bērnu.
- Iešūpot bērnu.
- Viļņu šalkas iešūpo miegā.