iet
iet eju, ej, iet, pag. gāju darbības vārds; intransitīvs
1.Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
PiemēriĀtri iet.
- Ātri iet.
- Iet lieliem soļiem.
- Iet līkumu apkārt.
- Pa taciņu iet kaķis.
- Iet pēc kompasa.
Stabili vārdu savienojumiIet kā adata. Iet kopsolī. Iet soļiem.
- Iet kā adata — saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
- Iet kopsolī — būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- Iet soļiem — iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- Iet soļos — iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- Iet tālāk — risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
1.1.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
PiemēriIet pastaigāties.
- Iet pastaigāties.
- Iet uz veikalu.
- Iet uz teātri.
- Iet izlūkos.
- Iet sēnēs, ogās.
- Iet medībās.
- Iet pusdienās.
Stabili vārdu savienojumiIet gulēt. Iet ogās. Iet palīgā. Iet uzbrukumā.
- Iet gulēt — kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Iet ogās — doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
- Iet palīgā — palīdzēt.
- Iet uzbrukumā — uzbrukt.
1.2.Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
PiemēriIet skolā.
- Iet skolā.
- Iet darbā.
- Iet deju kursos.
- Vasarās iet ganos.
- Iet jūrā.
Stabili vārdu savienojumiIet baznīcā. Iet mācībā.
- Iet baznīcā — regulāri piedalīties dievkalpojumos.
- Iet mācībā novecojis — apmeklēt iesvētes mācību.
1.3.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
PiemēriIet dzīvot uz laukiem.
- Iet dzīvot uz laukiem.
- Iet studēt.
- Iet strādāt mežniecībā.
- Iet atvaļinājumā.
- Iet pensijā.
Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet krievos.
- Iet armijā — sākt karadienestu.
- Iet krievos sarunvaloda — sākt karadienestu (padomju laikā).
1.4.kopā ar: "prom" vai "projām" Atstāt, pamest.
PiemēriIet projām no tēva mājām.
- Iet projām no tēva mājām.
- Iet prom no darba.
1.5.transitīvs Veikt (kājām kādu attālumu).
PiemēriIet kājām lielu gabalu.
- Iet kājām lielu gabalu.
- Iet septiņus kilometrus.
- Iet tālu ceļu.
2.Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriUz sanatoriju iet autobuss.
- Uz sanatoriju iet autobuss.
- Vilciens iet trīs stundas.
- Tramvajs iet līdz pusnaktij.
2.2.sarunvaloda Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
PiemēriPēc siļķēm gājām uz Atlantijas okeānu.
- Pēc siļķēm gājām uz Atlantijas okeānu.
3.formā: trešā persona Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
PiemēriŠļakatas iet pa gaisu.
- Šļakatas iet pa gaisu.
- Bumba iet pāri laukuma galalīnijai.
- Nagla iet dēlim cauri.
Stabili vārdu savienojumiIet pāri.
- Iet pāri — plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
3.1.Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
PiemēriAugstu gaisā iet dzērves.
- Augstu gaisā iet dzērves.
- Foreles iet uz upes augšteci.
3.2.Virzīties, arī šķietami kustēties – par parādībām dabā.
PiemēriDūmi iet stāvus gaisā.
- Dūmi iet stāvus gaisā.
- Mākoņi iet.
- Ledus, palu ūdeņi iet.
- Saule iet zemē uz rietu.
4.formā: trešā persona Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
PiemēriLaiks iet ātri.
- Laiks iet ātri.
- Minūtes iet.
- Iet jau uz rīta pusi.
- Diena iet pret vakaru.
- Mūžs jau iet otrajā pusē.
4.1.Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
PiemēriPulkstenis iet par ātru.
- Pulkstenis iet par ātru.
5.formā: trešā persona Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
PiemēriDivatā darbs ies ātrāk.
- Divatā darbs ies ātrāk.
Stabili vārdu savienojumiGovs iet ciet. Iet ciet. Iet dziļumā.
- Govs iet ciet — govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
- Iet ciet — aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- Iet dziļumā — iedziļināties, padziļināties; pētīt dziļāk, pamatīgāk.
- Iet labumā — gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- Iet mazumā — samazināties.
- Iet plašumā — paplašināties.
- Iet pušu — pārplīst.
- Iet savu gaitu — noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
- Iet uz augšu — uzlaboties.
- Iet uz beigām — tuvoties nobeigumam, beigties.
- Iet uz leju — pasliktināties.
- Iet vairumā — pavairoties, palielināties.
- Iet zudumā — zust.
- Runa iet (par ko) — sarunvaloda, neliterārs runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
5.1.sarunvaloda Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
PiemēriBērni iet rotaļās.
- Bērni iet rotaļās.
- Iet paslēpēs.
- Iet ar laidni (šaha partijā).
5.2.parasti kopā ar: nenoteiksme Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
PiemēriEs tāpēc neiešu uztraukties.
- Es tāpēc neiešu uztraukties.
- Kas ies pirkt nekam nederīgu mantu.
- Es neiešu lauzīt galvu par to.
6.formā: trešā persona Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
PiemēriVēstule ies dienas trīs.
- Vēstule ies dienas trīs.
- Telegramma iet ātri.
6.1.Tikt kārtotam (piem., par darījumu).
PiemēriNorēķini ies caur banku.
- Norēķini ies caur banku.
- Dzīvokļa maiņa ies caur aģentūru.
Stabili vārdu savienojumiIet cauri.
- Iet cauri — sarunvaloda īstenoties.
6.2.sarunvaloda Tikt pirktam, pārdotam.
PiemēriKartupeļi tirgū iet par divdesmit santīmiem.
- Kartupeļi tirgū iet par divdesmit santīmiem.
- Šodien puķes labi iet.
Stabili vārdu savienojumiEjoša prece.
- Ejoša prece — prece, ko var ātri pārdot.
7.formā: trešā persona Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
PiemēriCeļš iet gar kalna nogāzi.
- Ceļš iet gar kalna nogāzi.
- Pa vidu iet tramvaja sliedes.
- Elektrolīnija iet pāri upei.
- Taciņa iet uz tuvējām mājām.
- Gāzes vads iet uz Rietumeiropu.
Stabili vārdu savienojumiDurvis iet.
- Durvis iet — saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
7.1.Izplatīties, kļūt zināmam.
PiemēriSatraucošā vēsts iet no mutes mutē.
- Satraucošā vēsts iet no mutes mutē.
- Dziednieka slava gājusi tālu.
- Visapkārt iet dažādas baumas.
8.formā: trešā persona Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
PiemēriSkapis neiet iekšā pa durvīm.
- Skapis neiet iekšā pa durvīm.
- Traukā iet astoņi litri.
8.1.Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
PiemēriKažoks knapi iet mugurā.
- Kažoks knapi iet mugurā.
- Mēģināt, vai kurpes ies kājās.
9.sarunvaloda; formā: trešā persona Tikt rādītam (piem., par kinofilmu, lugu).
PiemēriIzrāde iet jau veselu gadu.
- Izrāde iet jau veselu gadu.
- Kinoteātrī iet jauna filma.
- Televīzijā iet seriāls.
10.formā: trešā persona Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
PiemēriPuse no produkcijas iet eksportam.
- Puse no produkcijas iet eksportam.
- Liela daļa no algas iet īres maksai.
10.1.Zust, tikt laistam zudumā.
PiemēriŠtancējot daļa materiāla iet atkritumos.
- Štancējot daļa materiāla iet atkritumos.
10.2.kopā ar: "nost" Izkrist; lobīties, atdalīties.
PiemēriPakausī iet nost mati.
- Pakausī iet nost mati.
- Sunim iet nost spalva.
- Uz muguras iet nost āda.
- Vecā krāsa iet nost.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet bojā. (Iet) kā pa celmiem. (Iet) kā pa dēli. (Iet) kā pa sviestu.
- (Aiz)iet bojā idioma — 1. Iznīkt.2. Zaudēt dzīvību.3. Tikt izpostītam, iznīcinātam.4. Kļūt nederīgam lietošanai.
- (Iet) kā pa celmiem idioma — saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- (Iet) kā pa dēli sarunvaloda, idioma — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- (Iet) kā pa sviestu idioma — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- Drebuļi (pār)iet pār kauliem idioma — saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Drebuļi (pār)iet pār muguru idioma — saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Ej (tu) dirst! neliterārs, idioma — saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- Ej (tu) pa gaisu! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) pie velna! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) ratā! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej bekot! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej gulēt! idioma — sarunvaloda saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Ej nu ej! idioma — lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu sazini idioma — saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
- Ej nu! idioma — lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej pie deviņiem velniem! — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie velna! — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie visiem velniem! — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pupās! idioma — sarunvaloda saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
- Ej ratā! — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej tu (galīgi) šķērsām! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej tu! — lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej, ej! idioma — lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Galva iet riņķī idioma — 1. Saka, ja reibst galva.2. Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- Garām ejot idioma — saka par ko nebūtisku.
- Iet (kāda) pavadā idioma — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
- Iet aiz arkla — art.
- Iet avangardā — būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- Iet caur kauliem idioma — saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
- Iet citu ceļu idioma — 1. Iet uz savu (arī citu) pusi.2. Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.3. Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- Iet četrrāpus — rāpot.
- Iet garām idioma — 1. Palikt nepamanītam, neuztvertam.2. Neskart.
- Iet kadrā — sarunvaloda piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- Iet kā mazā adatiņa — saka par darbīgu, kustīgu cilvēku.
- Iet kā pa ciņiem idioma — saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- Iet kā pa diegu idioma — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- Iet kā pa elli sarunvaloda — 1. Saka, ja klājas ļoti slikti.2. Saka, ja ir liela kņada, troksnis.
- Iet kā pulkstenis idioma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.2. Saka par precīzu, darbīgu cilvēku.
- Iet kā smērēts sarunvaloda — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.2. Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
- Iet ļaudīs — nonākt saskarē ar plašāku sabiedrību.
- Iet no rokas idioma — sarunvaloda saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
- Iet pa mazākās pretestības ceļu — izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
- Iet pāri līķiem idioma — par katru cenu realizēt savtīgus nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- Iet pēc azimuta — iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- Iet pie altāra — laulāties.
- Iet pie bikts — iet uz grēksūdzi.
- Iet pie kāda idioma — apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- Iet pie mācītāja novecojis — doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- Iet pie miera — kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Iet pie sirds sarunvaloda — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- Iet roku rokā idioma — rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- Iet rotaļās — piedalīties rotaļā.
- Iet savu ceļu idioma — 1. Iet uz savu (arī citu) pusi.2. Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.3. Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- Iet savu parasto gaitu — norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- Iet secen idioma — 1. Palikt nepamanītam, neuztvertam.2. Neskart.
- Iet solī — būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- Iet taisnu ceļu idioma — rīkoties godīgi, atklāti.
- Iet uz galu — tuvoties nobeigumam, beigties.
- Iet uz labo pusi — uzlaboties.
- Iet uz slikto pusi — pasliktināties.
- Iet uz svešvalodniekiem — sarunvaloda stāties svešvalodu fakultātē.
- Iet vaļā idioma — sarunvaloda saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Iet vannā — mazgāties vannā.
- Iet zaldātos — sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) idioma — saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
- Krūti izgāzis (iet, staigā) idioma — izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- Krūti izgriezis (iet, staigā) idioma — izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- Krūtis izgāzis (iet, staigā) idioma — izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- Krūtis izgriezis (iet, staigā) idioma — izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- Lai iet idioma — sarunvaloda lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- Lai iet (galīgi) šķērsām! idioma — sarunvaloda saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Lai iet gulēt! idioma — sarunvaloda saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Nauda (aiz)iet sarunvaloda — saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
- Pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) — pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) sarunvaloda — pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Šaušalas iet pār kauliem idioma — saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- Šaušalas iet pār muguru idioma — saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
- Tirpas iet pār kauliem idioma — saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
- Tirpas iet pār muguru idioma — saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.