Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam iet.

Atrasts vārdos (642):

Atrasts etimoloģijās (284):

Atrasts normatīvajos komentāros (264):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
dietologs [dietoloģijas]{s:47} speciālists.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
aizēna Aizēnota vieta; paēna.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
noiet Aiziet (uz kurieni).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
izputēt no pasaules aiziet bojā.
nolikties uz auss aiziet gulēt.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
notīties Aiziet prom; nozust.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
aiztīties Aiziet, iziet.
aizkājot Aiziet.
aizkāpt Aiziet.
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
aizdiebt Aizskriet.
aizjozt Aizskriet.
aizlobt Aizskriet.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
širmis Aizslietnis; aizsegs.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
paņemt Apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
ciems Apdzīvota vieta laukos.
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
iežogot Apņemt (kādu vietu).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sariet Apriet (par suni).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
cietpaurains Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
pieturpunkts Apstāšanās vieta.
pieturvieta Apstāšanās vieta.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
raupjš Ass, ciets, rupjš.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).

Atrasts piemēros (200):

pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
viegliņām ..viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
ieminēties "Būs jāiet mājās," ieminas zēns.
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
ho "Ho-ho-ho!" visi sāka smieties.
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
pagaidām "Man jāiet. Nu, tad pagaidām!"
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
ņemt "Ņem ciet!" saucu sunim.
nosvepstēt "Piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
sveicināt "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
sastāvs 13. gs. Daugavpils ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
partorgs 1949. gada 25. marta rītā mūsu mājās ieradās vairāki bruņoti vīri un vietējais partorgs.
nomuļļāties 20 gadus esam nomuļļājušies uz vietas.
amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
briti 40 gadus veca britiete.
AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
stādāms Ābeļdārza stādāmā vieta.
paaugties Ābeļu zaros aizmetusies un krietni paaugusies jaunā ābolu raža.
raksturs Abesīnietis ir kaķis ar maigu raksturu.
dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
špalera Absolventi iet cauri skolēnu špalerai.
glāstīt Acis glāsta sievietes augumu.
taisīties Acis nogurumā taisās ciet.
ņirbināt Acis ņirbina krāsainu rotaļlietu kalni.
pierietēt Acis pierietēja asarām.
apsarkt Āda ap iekaisuma vietu bija apsarkusi.
iesiet Ādas vākos iesieta grāmata.
zirglietas Ādas zirglietas.
veste Adīta sievietes veste.
aerobuss Aerobuss ar desmit sēdvietām vienā rindā un diviem pasažieru stāviem.
perkusija Āfrikas kultūrā perkusijām atvēlēta nozīmīga vieta.
agars Agaragaru lieto galertu, saldēdienu un saldumu gatavošanā želatīna vietā.
ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
satracināts Agresijas satracināts jaunietis.
nenosvērts Agresīva, rupja un nenosvērta sieviete.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
pusdievs Ahilejs bijis pusdievs – dievietes un mirstīgā dēls.
piegružot Aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām vietām.
sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
saiets Aicināt uz saietu.
atrāviens Airētāji uzvarēja ar krietnu atrāvienu.
arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
sarkanmatis Aiz krēsla stāv sarkanmatis vīrietis baltā uzvalkā.
grabināties Aiz loga grabinās lietus.
iešalkties Aiz loga iešalcas lietus.
aizāķēt Aizāķēt ciet durtiņas.
aizaudzēt Aizaudzēt griezuma vietu.
aizbraukt Aizbraukt jahtu līdz regates sākuma vietai.
aizburāt Aizburāt līdz upes ietekai jūrā.
aizcietēt Aizcietējis vēders.
aizdoties Aizdodies pie kaimiņa, uzzini, kā viņam iet.
apcietināt Aizdomās turētos apcietināja.
aizdomīgs Aizdomīgi pasmieties.
aizdrāzties Aizdrāzties garām pieturai.
uzskriet Aizejot no stundām, uzskriet virsū skolotājam.
aizgrūst Aizgrūst ciet atvilktni.
aizgūtnēm Aizgūtnēm raudāt, smieties.
aiziet Aiziet aiz mājas stūra.
aplūrēt Aiziet aplūrēt kaimiņa jauno māju.
aiziet Aiziet armijā.
atdusēties Aiziet atdusēties.
aiziet Aiziet atvaļinājumā, pensijā.
aiziet Aiziet bēdas un prieki.
aiziet Aiziet bojā.
brīvsolis Aiziet brīvsolī.
aiziet Aiziet ciemos.
aiziet Aiziet gadi.
aiziet Aiziet gulēt.
iecirtīgs Aiziet iecirtīgā gaitā.
izčurāties Aiziet izčurāties.
kāds Aiziet kādu gabalu tālāk.
nokrākties Aiziet kādu stundu nokrākties.
aiziet Aiziet līdz fiziskai iznīcināšanai.
idiotisms Aiziet līdz idiotismam.
iemīļots Aiziet līdz iemīļotajai vietai upes krastā.
viducis Aiziet līdz laukuma viducim.
tuvējs Aiziet līdz tuvējām mājām.
aiziet Aiziet līdz upei.
gals Aiziet līdz vagona galam.
viņš Aiziet līdz viņam ceļa galam.
brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
aiziet Aiziet mācīties par šuvēju.
rotā Aiziet māsa tautiņās, rotā, rotā! Bāleliņus pušķodama, rotā, rotā!
šīzeme Aiziet mūžībā no šīszemes dzīves.
aiziet Aiziet no darba.
aiziet Aiziet no ģimenes.
nožēla Aiziet no lielā sporta bez nožēlas.
aiziet Aiziet no mīļotā cilvēka.
paslēptuve Aiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
stunda Aiziet no stundām.
šīpasaule Aiziet no šīspasaules.
aiziet Aiziet no tēva mājām.
nokārtoties Aiziet nokārtoties.
nost Aiziet nost no loga.
aiziet Aiziet pa ceļu.
pačurāt Aiziet pačurāt.
iegātnis Aiziet par iegātni.
vai Aiziet pārliecināties, vai durvis aizslēgtas jeb vai tās palikušas vaļā.
paslidot Aiziet paslidot pa aizsalušo ezeru.
aiziet Aiziet pie friziera.
higiēnists Aiziet pie higiēnista.
hiromants Aiziet pie hiromanta.
patriekties Aiziet pie kaimiņiem patriekties.
pūšļotājs Aiziet pie pūšļotāja.
aiziet Aiziet postā.
grabaža Aiziet prom ar visām grabažām.
no Aiziet prom no mājām.
aiziet Aiziet pusdienās.
pilnbrieds Aiziet spēku pilnbriedā.
bode Aiziet uz bodi pēc maizes.
aiziet Aiziet uz citu dzīvokli.
pakrāmēties Aiziet uz garāžu un pakrāmēties pie mašīnas.
havaja Aiziet uz havaju.
kase Aiziet uz kasi.
kino Aiziet uz kino.
klēts Aiziet uz klēti.
patrakot Aiziet uz klubu patrakot.
hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
aiziet Aiziet uz mežu.
netāls Aiziet uz netālo veikalu.
otrs Aiziet uz otru pusi.
noliecināt Aiziet uz policiju un noliecināt par notikušo.
restorānvagons Aiziet uz restorānvagonu.
gals Aiziet uz savu galu.
tuvs Aiziet uz tuvāko svētku pasākuma vietu.
aiziet Aiziet uz veikalu, darbu.
zēnistaba Aiziet uz zēnistabu.
maize Aiziet zinātnieka maizē.
nartas Aizjoņo puteņi skanošās nartās, Kamēr vēl ezeri ciet.
aizkavēties Aizkavējusies lietus lāse nolija uz kakla.

iet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iet

LLVV

iet

MEV

iêt