Paplašinātā meklēšana
Meklējam iet.
Atrasts vārdos (517):
- iet:1
- ciet:1
- diet:1
- liet:1
- riet:1
- siet:1
- ietīt:1
- ietne:1
- ietve:1
- apiet:1
- atiet:1
- ieiet:1
- iziet:1
- neiet:1
- noiet:1
- paiet:1
- saiet:1
- sliet:1
- uziet:1
- biete:1
- ciete:1
- ciets:1
- lieta:1
- lieti:1
- miets:1
- piets:1
- riets:1
- ietaļa:1
- ieteka:1
- ietēst:1
- ietikt:1
- aiziet:1
- apliet:1
- apriet:1
- apsiet:1
- atliet:1
- atsiet:1
- ieliet:1
- iemiet:1
- iesiet:1
- izliet:1
- noliet:1
- noriet:1
- nosiet:1
- paliet:1
- pariet:1
- pāriet:1
- pieiet:1
- saliet:1
- sariet:1
- sasiet:1
- skriet:1
- toviet:1
- uzliet:1
- uzriet:1
- uzsiet:1
- bliete:1
- cietēt:1
- dietin:1
- dziets:1
- lietot:1
- lietus:1
- noiets:1
- pietīt:1
- rietēt:1
- rietēt:2
- ietaise:1
- ietecēt:1
- ietecēt:2
- ieteikt:1
- ietekme:1
- ietērps:1
- ietērpt:1
- ietiece:1
- ietilpt:1
- ietonēt:1
- ieturēt:1
- ietvars:1
- ietvere:1
- ietvert:1
- aizliet:1
- aizsiet:1
- apsmiet:1
- atsliet:1
- atsmiet:1
- citviet:1
- iesliet:1
- izsliet:1
- izsmiet:1
- mazliet:1
- nosmiet:1
- pārliet:1
- pārsiet:1
- pasliet:1
- pasmiet:1
- pieliet:1
- piesiet:1
- sasliet:1
- uzsliet:1
- blietēt:1
- cietība:1
- cietums:1
- kariete:1
- krietns:1
- lietnis:1
- lietots:1
- lietuve:1
- mietene:1
- mietiņš:1
- nevietā:1
- noriets:1
- paciets:1
- pietāte:1
- pietece:1
- pieteka:1
- pietikt:1
- pietūkt:1
- pietura:1
- rieties:1
- rietumi:1
- ietaisīt:1
- ietaukot:1
- ietaupīt:1
- ietekmēt:1
- ietirgot:1
- ietīstīt:1
- ietīties:1
- ietrāpīt:1
- ietrenēt:1
- ietrenkt:1
- ietriekt:1
- ietrunēt:1
- ietrupēt:1
- ieturēts:1
- ieturīgs:1
- ietusnīt:1
- aizsliet:1
- apskriet:1
- atskriet:1
- dažuviet:1
- garāmiet:1
- ieskriet:1
- izskriet:1
- mazuliet:1
- noskriet:1
- paskriet:1
- piesliet:1
- piesmiet:1
- saskriet:1
- uzskriet:1
- apieties:1
- ārlietas:1
- atvietot:1
- būvvieta:1
- cietināt:1
- cietzeme:1
- dēlietis:1
- dieviete:1
- guļvieta:1
- ieieties:1
- ievietot:1
- īssaiets:1
- izieties:1
- izlietne:1
- izlietot:1
- izrietēt:1
- izvietot:1
- kūrvieta:1
- labietis:1
- lesbiete:1
- lietains:1
- lietavas:1
- lietisks:1
- lietišķs:1
- lietkoks:1
- lietotne:1
- lietuvji:1
- mājvieta:1
- mieturis:1
- nelietis:1
- nocietēt:1
- noieties:1
- noietuve:1
- nolietot:1
- nopietns:1
- norietēt:1
- norietis:1
- novietne:1
- novietot:1
- paieties:1
- palietot:1
- pietakts:1
- pietecēt:1
- pietecēt:2
- pieteikt:1
- pietēlot:1
- pietrūkt:1
- pieturēt:1
- pietvīkt:1
- pūrvieta:1
- pusciets:1
- rietenis:1
- ietecināt:1
- ieteicams:1
- ieteikums:1
- ietekmīgs:1
- ietetovēt:1
- ietiepīgs:1
- ietilpība:1
- ietilpīgs:1
- ietipināt:1
- ietramdīt:1
- ietupināt:1
- ietupties:1
- aizskriet:1
- daudzviet:1
- pārskriet:1
- pieskriet:1
- vienuviet:1
- aizcietēt:1
- aizrietēt:1
- aizvietot:1
- bezlietus:1
- cietušais:1
- cietvielu:1
- dietologs:1
- ēncietīgs:1
- esesietis:1
- godalieta:1
- iecietība:1
- iecietīgs:1
- ierieties:1
- iesieties:1
- iespietot:1
- izlieties:1
- izrieties:1
- izspietot:1
- jaunietis:1
- jūrlietas:1
- kalnietis:1
- kapavieta:1
- kazaciete:1
- krietnums:1
- lietutiņš:1
- lietuvēns:1
- lietvārds:1
- lietvedis:1
- maltietis:1
- mazlietiņ:1
- meitietis:1
- mietsakne:1
- mietveida:1
- nekrietns:1
- nelietība:1
- nelietīgs:1
- nepietikt:1
- noblietēt:1
- nolieties:1
- omonietis:1
- pacietība:1
- pacietīgs:1
- pakrietns:1
- pārvietot:1
- peldvieta:1
- pielietot:1
- pierietēt:1
- pietaisīt:1
- pietašķīt:1
- pietaupīt:1
- pietaurēt:1
- pietauvot:1
- pieticīgs:1
- pietiesāt:1
- pietūkums:1
- pravietis:1
- pravietot:1
- puisietis:1
- ietecēties:1
- ieteikties:1
- ietenterēt:1
- ietērpties:1
- ietiekties:1
- ietiepties:1
- ietilpināt:1
- ietuntuļot:1
- ieturējums:1
- ieturēties:1
- ietverties:1
- aizrieties:1
- aizupietis:1
- apcietināt:1
- apsmieties:1
- atslieties:1
- cietoksnis:1
- cietpauris:1
- cietpienes:1
- cietumsods:1
- civillieta:1
- cukurbiete:1
- darbavieta:1
- dārglietas:1
- divvietīgs:1
- ēdamlietas:1
- eiropietis:1
- guļamvieta:1
- guļasvieta:1
- iebūvietis:1
- iecietināt:1
- iekšlietas:1
- ieslieties:1
- iesmieties:1
- iezemietis:1
- izslieties:1
- izsmieties:1
- jehovietis:1
- kirasietis:1
- kristietis:1
- latvietība:1
- lietaskoks:1
- lietderība:1
- lietderīgs:1
- lietkoksne:1
- lietusgāze:1
- lietusmērs:1
- lietuvieši:1
- lietuvisks:1
- lietvedība:1
- luterietis:1
- ļeņinietis:1
- malēnietis:1
- mazlietots:1
- nenopietns:1
- nocietināt:1
- nopietnība:1
- nosmieties:1
- olimpietis:1
- pārlieties:1
- paslieties:1
- pasmieties:1
- pēcietekme:1
- pieblietēt:1
- pielieties:1
- piesieties:1
- pietecināt:1
- pieteikums:1
- pietiekams:1
- pietiekošs:1
- pietipināt:1
- pietupiens:1
- pietupties:1
- pieturzīme:1
- pietuvināt:1
- puskariete:1
- rietumdaļa:1
- ietaisīties:1
- ietaurēties:1
- ietekmētājs:1
- ietekmēties:1
- ietrāpīties:1
- ietraukties:1
- ietrausties:1
- ietrenēties:1
- ietrīcēties:1
- ietriekties:1
- ietrīsēties:1
- ietusnīties:1
- aizrietināt:1
- aizslietnis:1
- badacietējs:1
- bezlietains:1
- cietinātājs:1
- cietsirdīgs:1
- cietumnieks:1
- cietumsargs:1
- četrvietīgs:1
- dalmācietis:1
- dietoloģija:1
- dzīvesvieta:1
- epikūrietis:1
- granītciets:1
- gultasvieta:1
- hitlerietis:1
- ieskrieties:1
- ieskrietuve:1
- ievietoties:1
- izskrieties:1
- izvietoties:1
- jostasvieta:1
- jūrmalietis:1
- kaukāzietis:1
- konfūcietis:1
- kristietība:1
- līdzcietība:1
- līdzcietīgs:1
- lietojamība:1
- lietpratējs:1
- lietpratīgs:1
- lietussargs:1
- lietuvainis:1
- margrietiņa:1
- mieturveida:1
- neiecietīgs:1
- nekrietnība:1
- nenorietošs:1
- nepacietība:1
- nepacietīgs:1
- nolietoties:1
- noskrieties:1
- novietojums:1
- novietoties:1
- papildvieta:1
- pārsmieties:1
- paskrieties:1
- patricietis:1
- piecvietīgs:1
- piejūrietis:1
- pieslieties:1
- pietamborēt:1
- pieteikties:1
- pietempties:1
- pietenterēt:1
- pietrūkties:1
- pieturēties:1
- pieturvieta:1
- pietuvoties:1
- pietverties:1
- polietilēns:1
- pravietisks:1
- pusnopietns:1
- pusvācietis:1
- ietaustīties:1
- aizcietējums:1
- aizvietotājs:1
- ātrcietējošs:1
- bermontietis:1
- burgundietis:1
- cietpaurains:1
- cittautietis:1
- daudzvietīgs:1
- dietoloģisks:1
- greznumlieta:1
- hernhūtietis:1
- komjaunietis:1
- koplietošana:1
- kristietisks:1
- kristietisms:1
- mazietekmīgs:1
- mazietilpīgs:1
- metāllietuve:1
- mičurinietis:1
- mietpilsonis:1
- nekrietnelis:1
- nenosmieties:1
- nepietiekams:1
- nepietiekošs:1
- pārskrieties:1
- pārvietojams:1
- pārvietoties:1
- pielietojums:1
- pieslēgvieta:1
- pietaupīties:1
- pietauvoties:1
- pietraukties:1
- pietrausties:1
- pieturpunkts:1
- ietarkšķēties:1
- ietinkšķēties:1
- ietirkšķēties:1
- ietrīsuļoties:1
- apcietinājums:1
- apcietinātais:1
- autostāvvieta:1
- cietumniecība:1
- darbietilpība:1
- darbietilpīgs:1
- gestapovietis:1
- grāmatsietuve:1
- krimināllieta:1
- laikietilpīgs:1
- lietotājvārds:1
- lietusmētelis:1
- neatvietojams:1
- nocietinājums:1
- nocietināties:1
- pašpietiekams:1
- pieturstienis:1
- pietuvināties:1
- proletārietis:1
- puspietupiens:1
- rakstāmlietas:1
- ietrallināties:1
- ietrinkšķēties:1
- cietumniecisks:1
- dienvidrietumi:1
- fizkultūrietis:1
- kārkluvācietis:1
- kromanjonietis:1
- mietpilsonisks:1
- nepietiekamība:1
- paraolimpietis:1
- rietumniecisks:1
- dienvidrietenis:1
- energoietilpība:1
- kārkluvācietība:1
- neandertālietis:1
- pamatdarbavieta:1
- pašpietiekamība:1
- kārkluvācietisks:1
- kukluksklanietis:1
- ņūfaundlendietis:1
- parlamentārietis:1
- pērkoņkrustietis:1
- lietojumprogramma:1
- materiālietilpība:1
- materiālietilpīgs:1
- eiroparlamentārietis:1
- lietojumprogrammatūra:1
Atrasts vārdu savienojumos (96):
- (aiz)iet bojā
- (aiz)iet zudumā
- (iet) kā pa celmiem
- (iet) kā pa dēli
- (iet) kā pa sviestu
- drebuļi (pār)iet pār kauliem
- drebuļi (pār)iet pār muguru
- durvis iet
- galva iet riņķī
- govs iet ciet
- iet (kāda) pavadā
- iet (kāda) pēdās
- iet aiz arkla
- iet armijā
- iet avangardā
- iet baznīcā
- iet caur kauliem
- iet cauri
- iet četrrāpus
- iet ciet
- iet citu ceļu
- iet dziļumā
- iet garām
- iet gulēt
- iet kā adata
- iet kā mazā adatiņa
- iet kā pa ciņiem
- iet kā pa diegu
- iet kā pa elli
- iet kā pulkstenis
- iet kā smērēts
- iet kadrā
- iet kopsolī
- iet krievos
- iet labumā
- iet ļaudīs
- iet mācībā
- iet mazumā
- iet no rokas
- iet ogās
- iet pa mazākās pretestības ceļu
- iet palīgā
- iet pāri
- iet pāri līķiem
- iet pēc azimuta
- iet pie altāra
- iet pie bikts
- iet pie kāda
- iet pie mācītāja
- iet pie miera
- iet pie sirds
- iet plašumā
- iet pušu
- iet roku rokā
- iet rotaļās
- iet savu ceļu
- iet savu gaitu
- iet savu parasto gaitu
- iet secen
- iet solī
- iet soļiem
- iet soļos
- iet taisnu ceļu
- iet tālāk
- iet uz augšu
- iet uz beigām
- iet uz galu
- iet uz labo pusi
- iet uz leju
- iet uz slikto pusi
- iet uz svešvalodniekiem
- iet uzbrukumā
- iet vairumā
- iet vaļā
- iet vannā
- iet zaldātos
- iet zudumā
- kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.)
- kājas iet krusteniski
- krūti izgāzis (iet, staigā)
- krūti izgriezis (iet, staigā)
- krūtis izgāzis (iet, staigā)
- krūtis izgriezis (iet, staigā)
- lai iet
- lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.)
- Lai iet (galīgi) šķērsām!
- Lai iet gulēt!
- nauda (aiz)iet
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- runa iet (par ko)
- šaušalas iet pār kauliem
- šaušalas iet pār muguru
- tā lieta iet
- tirpas iet pār kauliem
- tirpas iet pār muguru
Atrasts skaidrojumos (9997):
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- noiet Aiziet (uz kurieni).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
- izputēt no pasaules aiziet bojā.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
- notīties Aiziet prom; nozust.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
- atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- aiztīties Aiziet, iziet.
- aizkājot Aiziet.
- aizkāpt Aiziet.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
- aizdiebt Aizskriet.
- aizjozt Aizskriet.
- aizlobt Aizskriet.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- širmis Aizslietnis; aizsegs.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
- kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
- kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
- paņemt Apcietināt, arestēt.
- sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
- iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- ņemt ciet apcietināt.
- saņemt ciet apcietināt.
- nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- iežogot Apņemt (kādu vietu).
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
- appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
- apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sariet Apriet (par suni).
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
- cietpaurains Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- pieturvieta Apstāšanās vieta.
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
- piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
- aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
- iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
- sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- raupjš Ass, ciets, rupjš.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- atstāties Atiet, atkāpties (no kā).
- iet Atiet.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
- palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
- gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
- palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
- iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
- sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
- saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- apgrozība Atrašanās lietošanā, izmantošanā.
- orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
- mājvieta Atrašanās, darbošanās vieta.
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- aizdiegt Ātri aizskriet.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet.
- atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
- iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
- iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
- rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
- sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
- spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- lēkšot Ātri iet, arī skriet.
- desot Ātri iet, skriet.
- izmaukt Ātri iziet, izbraukt.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izlingot Ātri iziet, izskriet.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- lobt Ātri skriet, bēgt.
- lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- testies Ātri skriet, steigties.
- diegt Ātri skriet.
- likt Ātri skriet.
- uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzšauties Ātri uzskriet.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- lingot Ātri, lieliem soļiem iet.
- pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- nojozt Ātri, strauji noskriet (lejā).
- pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
- traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
- traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
- atšņorēt Atsiet.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu).
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
- izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
- bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
- noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
- topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
- briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- ēnmīlis Augs, kas labāk aug ēnainās vietās.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- kore Augstākā vieta, virsotne.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
- ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
- ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
- neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
- pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
- autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
- baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
- ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- aizbēgt Bēgot aizskriet.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
- nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- bezlietus Bezlietains.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
- aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
- brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
- sabiezēt Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- dzerstīties Bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
- šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot saskriet (kur).
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
- pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
- izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
- piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
- līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
- grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
- slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- iet Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
- noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
- zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
- novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- aizstāt Būt, stāties kā vietā.
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- iebūvēt Būvējot ievietot, izlietot.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- celmājs Celmaina vieta.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
- meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- stērķele Ciete.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
- stērķelēt Cietināt.
- stīvināt Cietināt.
- H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
- čaumala Ciets apvalks (olai).
- čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
- čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- akmens Ciets ieža gabals.
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
- sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
- rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- ērkšķis Ciets, ass izaugums (augam).
- kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- stearīns Cietu taukskābju maisījums.
- komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
- krātiņš Cietuma kamera.
- aiz restēm cietumā.
- zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
- čoks Cietums, ieslodzījums.
- ķurķis Cietums.
- tuptūzis Cietums.
- cietuma sods cietumsods.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- pārcilāt Cilājot pārvietot.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
- cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
- pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- gājējs Cilvēks, kas spēj paiet.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- cinājs Ciņaina vieta.
- cinata Ciņaina vieta.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- citviet Citā vietā, citur.
- cituriene Cita vieta.
- citur Citā vietā.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- cittautībnieks Cittautietis.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- biete Cukurbiete.
- pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
- piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzčāpot Čāpojot uzkāpt, uziet.
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
- lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
- pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
- pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
- apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
- ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
- cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
- darbs Darbavieta.
- ieeja Darbība --> ieiet (1); ieiešana.
- saiešana Darbība --> saiet.
- skriešana Darbība --> skriet.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- pāreja Darbība, process --> pāriet.
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- darba ietilpība darbietilpība.
- darba ietilpīgs darbietilpīgs.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- lējējs Darītājs --> liet.
- sējējs Darītājs --> siet (1).
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
- nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
- nozelēt Daudz zelējot, nolietot.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
- maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- aerobuss Daudzvietīga (250–500 vietu) pasažieru lidmašīna.
- laineris Daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
- autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- vietām Dažās vietās; dažviet.
- pa starpām Dažās vietās.
- serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- nodedzināt Dedzinot izlietot.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- mietiņš Dem. --> miets.
- sietiņš Dem. --> siets; neliels, smalks siets.
- tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
- karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- praktisks Derīgs, lietderīgs.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
- darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- DR Dienvidrietumi.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- dietologs Dietoloģijas speciālists.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- dieve Dieviete.
- gana Diezgan, pietiekami.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- laulības gulta divvietīga laulāto gulta.
- tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
- patricietis Dižciltīgs romietis.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- docentūra Docenta vieta, amats.
- piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
- saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
- personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
- piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
- nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
- izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
- izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
- nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
- nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
- meitene Draudzene (vīrietim).
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs, dumbrājs.
- dumbrājs Dumbraina vieta; dumbrs; muklājs, dūksnājs.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
- kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- graizīt Dzēlīgi izsmiet, pelt.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- dzelme Dziļa vieta (upē, ezerā, jūrā u. tml.); dziļums.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
- dzīves vieta dzīvesvieta.
- mājvieta Dzīvesvieta.
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
- dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
- suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
- salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
- cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
- muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
- zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
- zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
- pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
- piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
- kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
- klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
- niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
- krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
- ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- ezermala Ezera mala, krasts; vieta ap ezeru.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piem., šahā, dambretē).
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- citadele Galvenā, nozīmīgākā vieta.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- borščs Gaļas zupa ar bietēm, burkāniem u. c. dārzeņiem.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
- arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
- nodrose Garantēts rezervējums, nodrošinājums (kā izmantošanai, lietošanai).
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
- sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- slīkt Grimt, stigt (staignā vietā, dubļos, mālos u. tml.).
- grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
- vieta Gulta, guļasvieta.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- līst Gulties (guļasvietā, zem segas u. tml.).
- laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- guļas vieta guļasvieta.
- guļamvieta Guļasvieta.
- guļvieta Guļasvieta.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
- ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete.
- gejs Homoseksuāls vīrietis.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
- iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
- iestērķelēt Iecietināt.
- sastērķelēt Iecietināt.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
- pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
- iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- pārkāpt pāri slieksnim ieiet, ienākt (kur).
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
- ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- sirdsdāma Iemīļotā sieviete.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- ielauzties Ienākt, ieiet bez atļaujas, uzaicinājuma.
- eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
- nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
- nākt vietā ieņemt (kāda, kā) vietu.
- apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
- atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- transportierīce Ierīce (kā) pārvietošanai, pārvadāšanai.
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
- kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
- katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
- aizrieties Ierieties.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
- ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
- iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
- ierieties Iesākt riet un apklust.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
- iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
- iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
- ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
- ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- aizmest mezglu iesiet mezglu diegā, auklas galā.
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
- pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
- atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
- iestrāva Iespaids, ietekme.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- pārstādīt Iestādīt citā vietā.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
- logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
- ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
- ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
- samaksāt ar (savu) galvu iet bojā (savas rīcības dēļ).
- samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības dēļ).
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- likties uz auss iet gulēt.
- likties cisās iet gulēt.
- doties pie miera iet gulēt.
- tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- noiet Iet un pabeigt iet (pa kurieni).
- iet pie bikts iet uz grēksūdzi.
- izkūpēt gaisā iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
- vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
- mērot soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- mērot (tādu) gaisa gabalu iet, staigāt tālu ceļu.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
- turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- ieiet Ietilpt, būt ietilpināmam.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- iezvelt Ievelt, iesliet (ko smagu).
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
- ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
- ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
- tupināt Ievietot (cietumā).
- iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
- ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
- stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1].
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- tarot Ievietot (ko) tarā.
- iekārt Ievietot (kur iekšā) un pakārt.
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā); panākt, ka ievietojas.
- ielikt Ievietot (kur iekšā).
- ierūmēt Ievietot (kur iekšā).
- iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
- ievākt Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
- iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
- iespiest Ievietot (priekšmetu šaurā vietā).
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) ārstēšanai slimnīcā.
- iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ietupināt aiz restēm ievietot cietumā.
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
- sēdināt Ievietot ieslodzījuma vietā.
- spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
- uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
- uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
- ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
- iekrāmēt Ievietot.
- ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
- ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
- ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- iedzimtais Iezemietis.
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
- iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- saits Interneta vietne.
- piegulēt bērnu intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
- karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
- kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
- pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
- pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
- ziepju trauks īpašs trauks ziepju gabala novietošanai vai šķidro ziepju ieliešanai.
- maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- noīrēt Īrējot iegūt lietošanā (ko).
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- pārskrējiens Īss skrējiens no vienas vietas līdz otrai, no viena punkta līdz otram.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- mietiņš Īss, neliels miets, ko izmanto par (kā) zīmi.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
- palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- pirmdzimtene Izcelsmes vieta.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- izdegums Izdegusi vieta (mežā); izdega.
- izdega Izdegusi vieta (mežā).
- degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
- piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- iziet ielās iziet demonstrācijā.
- iziet paelpot svaigu gaisu iziet svaigā gaisā.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- izmaršēt Iziet, iznākt marša solī.
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- patērēt Izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai).
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
- memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
- memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
- memmesdēliņš Izlutināts, gļēvs zēns, jaunietis; memmes dēliņš.
- kundziņš Izlutināts, slinks zēns, vīrietis.
- uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
- taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
- likt lietā izmantot pareizi, atbilstoši, īstā vietā.
- aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
- patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
- izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- izlīt Izmirkt, samirkt lietū.
- izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
- iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
- nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
- pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izdiebt Izskriet.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
- norēkt Izsmiet (kādu).
- nosmiet Izsmiet (kādu).
- piesmiet Izsmiet, apsmiet.
- noņirgt Izsmiet.
- izņirgties Izsmieties.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
- apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
- izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
- rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
- izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
- izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
- dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
- izlaist Izvietot izklaidus; izklāt.
- novilkt Izvietot līnijveidā.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- izrindot Izvietot rindā.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
- ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
- apcelt Izzobot, izsmiet.
- aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunuve Jauna sieviete.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- zeperis Jauneklis, jaunietis.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- meitene Jauniete; sieviete.
- jaunekle Jauniete.
- panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
- tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
- zēns Jaunietis, jauneklis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- zeņķis Jaunietis.
- mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
- jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
- autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
- rotaļīgs Jautrs, draisks, nenopietns.
- INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
- jostas vieta jostasvieta, viduklis.
- čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
- Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
- nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
- panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
- pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- apavi Kāju ietērps (piem., kurpes, zābaki).
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kalngals Kalna augstākā vieta, virsotne.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
- kalsnējs Kalsns; mazliet kalsns.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- klejojošā kāpa kāpa, kas valdošā vēja iedarbībā pārvietojas.
- ceļojošās kāpas kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
- kapa vieta kapavieta.
- izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
- mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
- nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- kapucīni Kapucietis.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
- amazone Kareivīga, vīrišķīga sieviete.
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
- kārklājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
- kārklu vācietis kārkluvācietis.
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
- piekārt Karot novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt.
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
- atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
- kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
- karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- gulētiešana Kārtošanās gulēšanai un nogulšanās guļvietā.
- pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
- iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- likties gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- iet pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- kartupeļu milti kartupeļu ciete.
- kas par desām kas par lietu.
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
- kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
- aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
- esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
- laukums Klaja zemes platība; atsevišķa vieta (kādā platībā).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
- izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos) balinātu.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- izklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieklibot Klibojot ienākt, ieiet (kur iekšā).
- izklibot Klibojot iziet, iznākt.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- noklibot Klibojot noiet, nonākt.
- uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
- atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izlīst Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
- aizlīst Klusi, slepus aiziet.
- grudzināt Klusu smieties (apmierinājumā, tīksmē).
- pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
- apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
- ieieties Kļūt bieži lietotam.
- nobriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
- sabriest Kļūt blīvam, sacietēt.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
- stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
- sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
- repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
- nocietēt Kļūt cietam; sacietēt.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- pabālēt Kļūt mazliet bālākam, gaišākam.
- pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
- palaisties Kļūt mazliet izlaidīgam.
- apskābt Kļūt mazliet skābam.
- pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam (par augiem, to daļām).
- atkosties Kļūt neasam (no lietošanas).
- (aiz)iet bojā Kļūt nederīgam lietošanai.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
- pieņemt kristietību kļūt par kristieti.
- pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
- atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
- nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- vecēt Kļūt vecam, nelietojamam.
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
- aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
- gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
- vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
- bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
- pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
- vecs Kolēģis, vīrietis.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- CD-ROM Kompaktdisks lietošanai (lasīšanai) datoros.
- arhipelāgs Kompakti izvietota salu grupa (jūrā, okeānā).
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
- funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
- sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (kādā vietā, vidē).
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- vicekonsuls Konsula vietnieks.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
- vienkop Kopā, vienā vietā; vienviet; vienuviet.
- vienuviet Kopā, vienā vietā.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- koplietošana Kopēja lietošana.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- kopēji lietojamas telpas koplietošanas telpas.
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
- izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
- atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
- konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
- iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
- atkravāt Kravājot novietot iepriekšējā vietā.
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- vagons Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
- nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- taisnošana Kristietībā – attaisnošana, atbrīvošana, glābšana no grēkiem.
- taisnot Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- Ziemas svētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
- Ziemassvētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
- Pestītājs Kristietībā – Jēzus Kristus.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- kristietisms Kristietība; kristiānisms.
- kristiānisms Kristietība.
- apoloģētika Kristietības aizstāvēšana.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- kristianizācija Kristietības ieviešana, pievēršana kristietībai.
- evaņģēlijs Kristietības mācība.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- atkrist Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- krūms Krūmu audze, krūmu puduris, vieta, kur aug krūmi; krūmājs.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- pups Krūtis (sievietei).
- buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
- dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
- vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
- lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
- bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
- augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
- izkurināt Kurinot izlietot (parasti malku).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
- berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
- gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- mobils Kustīgs, viegli pārvietojams.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- šūpulis Kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
- nest Kustoties pārvietot, virzīt.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
- pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
- pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
- piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
- ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
- balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
- šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- rezerve Laika ietaupījums.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
- palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- galda lampa lampa, ko novieto uz galda.
- olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
- čangaļi Latgalietis.
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- bāleliņš Latvietis.
- latvji Latvietis.
- letiņš Latvietis.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- placis Laukums, īpaši ierīkota vieta.
- stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- aunapiere Ledāja nogludināts cietu iežu izcilnis.
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
- uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
- lēkšus Lēkšiem, ar lēcieniem, lecot (iet, skriet u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
- apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkties Lēnā gaitā noiet, nonākt.
- uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
- šļūkāt Lēnām iet, staigāt.
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
- aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
- čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
- noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- čāpot Lēni pārvietoties.
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- (tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
- uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
- vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- lībji Lībietis [1].
- lidojums Lidaparāta pārvietošanās gaisā.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
- ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- tiktāl Līdz tādam stāvoklim; līdz tai vietai.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
- nožēla Līdzjūtība, līdzcietība, žēlums.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
- pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
- aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
- pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
- palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
- piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
- papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
- gūsts Liela ietekme, pakļautība.
- traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- palēkšot Lieliem soļiem, lēkšojot paiet, paskriet.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
- šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- padarīšana Lieta (piem., darbība, pasākums, apstāklis).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- jautājums Lieta, apstāklis.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- štelle Lieta, priekšmets.
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- process Lietas izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- lietus Lietavas.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- bļāviens Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- es Lieto pastiprinājuma nozīmē.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- Dievs pieņem lieto runājot par miršanu, nāvi.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- ha Lieto smieklu atdarināšanai.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- zināt Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- ho Lieto, atdarinot smieklus.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
- prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
- padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
- (tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
- nū Lieto, izsakot pamudinājumu.
- štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
- klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
- iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
- vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
- pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
- tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- otrs Lieto, lai norādītu secību, saistību.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
- proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
- attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
- basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
- tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
- Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
- ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
- viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
- nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
- ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
- uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
- klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
- pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
- paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
- redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
- re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
- hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- perorāls Lietojams caur muti (par medikamentiem).
- derīgs Lietojams, izmantojams.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
- aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- mobilā lietotne lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- aplikācija Lietojumprogrammatūra; lietojumprogramma; lietotne.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
- graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
- dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
- smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
- iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iesviķot Lietot alkoholiskus dzērienus.
- šmigot Lietot alkoholu.
- blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
- likt darbā Lietot darba procesā (darbarīku).
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- pārdozēt Lietot pārāk lielās dozās.
- praktizēt Lietot savā darbībā (piem., paņēmienu, metodi).
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
- izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
- brūķēt Lietot.
- pavārds Lietotājvārds (internetā).
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
- utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- salīt Lietū samirkt.
- tūce Lietus mākonis.
- skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- širmis Lietussargs; arī saulessargs.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
- lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
- leiši Lietuvieši.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- lietuvisks Lietuviešu valodā.
- lietuvji Lietuvietis.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- substantīvs Lietvārds.
- darbvedība Lietvedība.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- darbvedis Lietvedis.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
- patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- sviest Likt nonākt (kādā vietā, apstākļos).
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- krāmēt Likt, novietot.
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
- rasot Līt sīkām lāsēm (par lietu); rasināt.
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- ielocīt Lokot iestrādāt, ievietot.
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- čūska Ļauna, viltīga sieviete.
- ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
- ņemt Ļaut (ko) novietot.
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
- izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
- pakļauties Ļaut sevi ietekmēt.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
- noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- grīļoties Ļodzīties; (reāli vai šķietami) līgoties, šūpoties.
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
- kā (no) dzelzs Ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
- tēraudciets Ļoti ciets, izturīgs.
- kā zole ļoti ciets, sīksts; raupjš, sarepējis.
- granītciets Ļoti ciets; stingrs.
- kā galoda ļoti ciets.
- kā kauls ļoti ciets.
- ciets kā akmens ļoti ciets.
- kā krams Ļoti ciets.
- ciets kā krams Ļoti ciets.
- čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
- čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās).
- kā grīda ļoti gluds, ciets.
- svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- pīlārs Ļoti ietekmīgs cilvēks.
- vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- kā auns Ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- pārsmieties Ļoti izsmieties.
- kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
- eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
- bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- nodzīt Ļoti nolietot.
- nozviegties Ļoti nosmieties; izsmieties.
- nodriskāt Ļoti novalkāt, nonēsāt; ļoti nolietot.
- noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- kā bluķis Ļoti resns, arī pietūcis.
- sacietēt ragā ļoti sacietēt.
- sakalst ragā ļoti sakalst (sacietēt).
- (glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
- norēkt Ļoti smieties (kādu laiku).
- plīst no smiekliem ļoti smieties.
- plīst aiz smiekliem ļoti smieties.
- norēkties Ļoti smieties.
- nosmieties Ļoti smieties.
- gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
- kā klints ļoti stingrs, ciets, nelokāms.
- izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- gāze Ļoti stiprs lietus.
- spēka mitriķis ļoti stiprs, veselīgs vīrietis.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- kā āzis ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- pasaules mala ļoti tāla vieta.
- izgrabējis Ļoti vecs, nolietots.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- maiju raksts maiju lietots hieroglifu raksts.
- griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
- pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- ciems Māja, vieta, kur ciemojas; ciemošanās.
- ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- īre Maksa par telpu lietošanu.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- memmis Mamma; paveca sieviete.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- maskēties Maskēt sevi vai savu novietni.
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
- zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
- aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- nomazgāties Mazgāšanas procesā noiet, izzust.
- mazdrusciņ Mazliet (1).
- mazdrusciņ Mazliet (2).
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma, ar humoru) izzobot.
- apsvilināt Mazliet apdedzināt.
- apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- paslapināt Mazliet apslapināt.
- pakopēt Mazliet atdarināt.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- paplēst Mazliet atplēst.
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs skanējuma tonis; tembrs.
- iebālgans Mazliet bālgans.
- parīvēties Mazliet berzēties (vienam gar otru).
- ieblāvs Mazliet blāvs.
- pairt Mazliet daļēji iziert; mazliet, daļēji izjukt.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- iebaudīt mēriņu mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- paknakstīties Mazliet ieēst.
- ielīkt Mazliet ieliekties.
- paliet Mazliet ieliet (kam apakšā).
- papriecēt Mazliet iepriecināt.
- iezilināt Mazliet ietonēt ar zilu krāsu.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- paķengāt Mazliet izķengāt, noķengāt (kādu).
- pamainīt Mazliet izmainīt.
- panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
- papētīt Mazliet izpētīt.
- papušķot Mazliet izrotāt, izgreznot.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt.
- paskalot Mazliet izskalot.
- paspūris Mazliet izspūris.
- pazobot Mazliet izzobot (kādu).
- pieklibot Mazliet klibot.
- pakoķetēt Mazliet koķetēt.
- pakomandēt Mazliet komandēt.
- pakomentēt Mazliet komentēt.
- pakonsultēt Mazliet konsultēt (kādu).
- pakonsultēties Mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Mazliet kontrolēt.
- pakumps Mazliet kumps.
- pakusls Mazliet kusls.
- paķēmoties Mazliet ķēmoties.
- palamāt Mazliet lamāt.
- palamāties Mazliet lamāties.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- palielīt Mazliet lielīt (kādu); paslavēt.
- ielīks Mazliet līks.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- palutināt Mazliet lutināt.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- pamānīties Mazliet mānīties.
- valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
- pamuļķīgs Mazliet muļķīgs.
- panaivs Mazliet naivs.
- panašķēties Mazliet našķēties, našķoties (ar ko).
- piegurt Mazliet nogurt.
- pieliekt Mazliet noliekt.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
- apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
- paņirgāties Mazliet ņirgāties.
- paņirgt Mazliet ņirgt.
- paogot Mazliet ogot.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
- parušināt Mazliet pajaukt.
- paplēst jokus mazliet pajokot.
- piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- paložņāt Mazliet pameklēt.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
- pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
- pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- pārmīt dažus vārdus mazliet parunāties.
- pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeni, ķermeņa daļu).
- apsautēt Mazliet pasautēt; apsutināt.
- paņirgt Mazliet pasmieties.
- iestiept Mazliet pastiept.
- apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pavaidēt Mazliet pavaidēt.
- apvārīt Mazliet pavārīt.
- panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
- pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt.
- pavaidēt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pavaimanāt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- piekoriģēt Mazliet pielabot, precizēt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- paplinkšķināt Mazliet plinkšķinot, atskaņot (ko).
- pakoriģēt Mazliet precizēt, palabot.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- paruds Mazliet ruds.
- parūgtens Mazliet rūgtens.
- ierūgts Mazliet rūgts, rūgtens.
- rūgtens Mazliet rūgts.
- apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
- apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pakārtot Mazliet sakārtot.
- iesaldens Mazliet saldens.
- pasaldens Mazliet saldens.
- saldens Mazliet salds (1).
- saldens Mazliet salds (2).
- pasalds Mazliet salds.
- pasalkans Mazliet salkans, banāls.
- iesalkans Mazliet salkans.
- pasalkans Mazliet salkans.
- iesāļš Mazliet sāļš.
- pamīļoties Mazliet samīļoties.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- papelnīt Mazliet sapelnīt.
- pasāpēt Mazliet sāpēt (1).
- pasarkt Mazliet sarkt.
- apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- paskalot Mazliet saskalot, saskalināt.
- iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
- pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
- pasaldens Mazliet sentimentāls.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
- pasirms Mazliet sirms; iesirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- ieskābens Mazliet skābens.
- skābens Mazliet skābs (1).
- skābens Mazliet skābs (2).
- skāņš Mazliet skābs; arī ieskābis.
- ieskābs Mazliet skābs.
- paskābs Mazliet skābs.
- skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
- skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
- ieslīps Mazliet slīps.
- iešķībs Mazliet šķībs; ieslīps.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- iesāņus Mazliet tālāk, savrup.
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pavārtīties Mazliet vārtīties.
- pavingrināt Mazliet vingrināt.
- pavīpsnāt Mazliet vīpsnāt.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- pazils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu; zilgans.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- ieurbināt Mazliet, arī vietām paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
- ietrunēt Mazliet, arī vietām satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietām satrupēt; ietrunēt.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pabalot Mazliet, daļēji izbalot; pabalēt (1).
- pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
- paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- bišķi Mazliet, drusku, nedaudz.
- kaut cik mazliet, drusku.
- cik necik mazliet, kaut nedaudz.
- patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
- paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
- pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
- pakropls Mazliet, nedaudz kropls.
- paķepuroties Mazliet, nedaudz ķepuroties.
- palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
- palepoties Mazliet, nedaudz lepoties.
- palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
- pakristies Mazliet, nedaudz nokristies.
- pakoriģēt Mazliet, nedaudz paregulēt.
- paregulēt Mazliet, nedaudz regulēt.
- pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
- patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- pavingrināties Mazliet, nedaudz vingrināties.
- pavingrot Mazliet, nedaudz vingrot.
- pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
- pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
- nelielā mērā mazliet, nedaudz.
- par naga melnumu mazliet, nedaudz.
- par sprīža tiesu mazliet, nedaudz.
- pa vienu mata tiesu mazliet, nedaudz.
- pa bišķim mazliet, nedaudz.
- drusku Mazliet, nedaudz.
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- remdens Mazliet, tik tikko silts.
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
- piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis noslīpēt.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
- kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
- maķenīt Mazliet.
- mazlietiņ Mazliet.
- mazuliet Mazliet.
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- gulta Mēbele gulēšanai ar paaugstinātiem galiem un rāmi matracim; guļasvieta.
- sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- izmēdīt Mēdot izsmiet.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- džude Meitene, jauniete.
- meitēns Meitene; jauniete.
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
- melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
- karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
- restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
- naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
- patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
- liekņa Mitra, purvaina vieta.
- mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
- mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
- pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- Golgāta Moku vieta; lielu ciešanu simbols.
- kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- ģeķīgs Muļķīgs; arī nenopietns.
- pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
- arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
- aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
- čāča Naiva, vientiesīga sieviete.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- potnazis Nazis, ko lieto potējot (augus).
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
- apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
- blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
- aita Neattapīga, naiva sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
- pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
- paanalizēt Nedaudz, mazliet analizēt.
- paaudzēt Nedaudz, mazliet audzēt.
- paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
- paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
- palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
- parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
- parēķināt Nedaudz, mazliet rēķināt.
- paremontēt Nedaudz, mazliet remontēt.
- paretināt Nedaudz, mazliet retināt.
- par nieku nedaudz, mazliet.
- piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
- palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
- palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
- mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
- uzrasties Negaidīti ierasties, parādīties (kādā vietā).
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
- negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
- nepacietīgs Neiecietīgs, īgns.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- necelt (ne savu) kāju neiet (kur, pie kā).
- izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
- nespert (ne) soli neiet, nenākt (kur).
- nespert (ne) soļa neiet, nenākt (kur).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- maldi Neīsts, šķietams.
- maldīgs Neīsts, šķietams.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
- bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- ne šur, ne tur nekur, nevienā vietā.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- točka Nelegāla tirdzniecības vieta.
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- mikroautobuss Neliels autobuss ar 6–18 vietām.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- kabatas formāts neliels formāts, ko var ievietot kabatā.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- lietutiņš Neliels lietus.
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
- mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
- izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
- sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- ķērnāt Nelietderīgi izlietot, iztērēt.
- izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
- noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- aizlaist pa vējam nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- izsēt vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- aizlaist vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- nomest zemē Nelietderīgi iztērēt; izšķiest.
- notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- niekot Nelietderīgi šķiest, izmantot.
- sēt vējā nelietderīgi tērēt, šķiest.
- sēt pa visiem vējiem nelietderīgi tērēt, šķiest.
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dirsa Nelietis.
- ragulops Nelietis.
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķēzīt Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
- kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
- pa jokam nenopietni, jokojot.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
- sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
- kā uz (karstām) oglēm Nepacietīgi, nervozi.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
- mazattīstība Nepietiekama attīstība.
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- saspiestība Nepietiekama platība; šaurība.
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- paknaps Nepietiekami jaudīgs.
- knaps Nepietiekami liels; mazs.
- neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
- novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
- nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
- deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
- zems Nepietiekams, neapmierinošs.
- nepietiekošs Nepietiekams.
- nepilnīgs Nepietiekams.
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- puiša cilvēks neprecējies vīrietis.
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- pārnēsāt Nēsājot pārvietot.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
- svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pienest Nesot piegādāt; nesot novietot (pie kā, kam klāt).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
- cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
- ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- parpalas Nevajadzīgas mantas, lietas, vecas nonēsātas drēbes.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
- noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Neveikliem, smagnējiem soļiem pieiet, pienākt.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- nekuriene Nezināma, nepazīstama vieta.
- druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
- klejojošā niere niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- laža No dēļiem pagatavota (pagaidu) guļasvieta; lāva (2).
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
- notālēm No lielāka attāluma, no attālākas vietas; iztālēm.
- klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
- slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
- gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- aizvējš No vēja aizsargāta vieta.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
- apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
- apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- nodrāzt Nobružāt, nolietot.
- ravelīns Nocietinājuma palīgbūve cietokšņa priekšā.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
- izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- nonākt Noiet (gar ko, garām kam).
- nočāpot Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nosoļot Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet kājām (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nomaršēt Noiet marša solī.
- nomērot Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- nolaisties Noiet, nokāpt lejā.
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nocilpot Noiet, nosoļot vai noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par cilvēku.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- noplāt Noklāt; plaši novietot (uz kā).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
- iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
- noridāt Nokopt, nolikt vietā.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- neiet Nolieguma darb. --> iet.
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
- atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- novietot Nolikt, nogādāt (ko kādā vietā).
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- nogrūst Nolikt, novietot.
- nomirdzināt Nolīt (par lietu).
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- nomaļus Nomaļā vietā.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
- nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- nokļūt Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- tikt galā Nonākt vajadzīgajā vietā.
- iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
- stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.
- nopietnība Nopietni, patiešām.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uz Norāda (kā) novietojuma, atrašanās virzienu.
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
- nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
- no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
- no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- ie- Norāda, ka ar darbību ko ietver, apņem.
- aiz- Norāda, ka ar darbību novieto, aizliek (aiz kā, kam priekšā).
- aiz- Norāda, ka ar darbību novietojas, nokļūst (aiz kā, kam priekšā).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- aizlaisties Norietēt (aiz kā).
- noiet Norietēt.
- pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
- skleroma Norobežots audu sacietējums.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- pārsēdināt Nosēdināt (kādu) citā vietā; panākt, ka (kāds) pārsēžas.
- izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
- nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
- norikšot Noskriet (kādu attālumu) – par cilvēku.
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- nodiebt Noskriet.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
- nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
- nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
- noņirgties Nosmieties.
- nozviegt Nosmieties.
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nojaukt Novākt (ko uzslietu).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
- saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
- noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai.
- izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
- noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
- nocentrēt Novietot (ko) centrā.
- nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- ievietot Novietot (kur iekšā).
- satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
- nomīnēt Novietot (kur) mīnas.
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
- ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
- saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
- atguldīt Novietot guļus stāvoklī.
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- noguldīt Novietot guļus, horizontāli.
- nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur).
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
- guldīt Novietot horizontāli.
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- noplombēt Novietot plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
- nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- piezemēt Novietot zemē (bumbu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
- rindot Novietot, likt rindā.
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- likt Novietot, uzstādīt (rīku, ierīci) dzīvnieku ķeršanai.
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- nostutēt Novietot.
- paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- nomesties Novietoties (kur).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās.
- pielipt Novietoties (pie kā, kam) cieši klāt.
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nomesties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī.
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī.
- piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
- atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
- apsēsties Novietoties sēdus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
- pietupties Novietoties tupus stāvoklī.
- tupties Novietoties tupus stāvoklī.
- attupties Novietoties tupus; atsēsties.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
- likties ziemas guļā novietoties ziemas guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- nogulties Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- likties Novietoties, palikt, tverties.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- dislokācija Novirze no sākotnējā, normālā izvietojuma.
- nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- transports Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
- jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- moguls Nozīmīga, ietekmīga persona.
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
- apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- noņirgt Ņirdzīgi nosmieties.
- ņufs Ņūfaundlendietis.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- tīra oktāva oktāva, kurā ietilpst seši toņi (do – do).
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- mirāža Optiska parādība atmosfērā – šķietams attēls pie horizonta.
- guļa Orgāna novietojums organismā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- ne pa jokam pa īstam, nopietni; pamatīgi.
- taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- perons Paaugstinājums līdzās sliedēm, pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
- jūras pacēlums paaugstināta vieta jūras dibenā.
- pacēlums Paaugstināta vieta.
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
- apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
- cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
- iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
- pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paskābināt Padarīt mazliet skābu.
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- mīksts kā vasks padevīgs, pakļāvīgs, viegli ietekmējams.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
- orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
- pakrēslis Paēna; vieta, kur ir paēna.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- aizlīgot Paiet (par laikposmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laikposmu).
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
- atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- paspert Paiet soli, soļus.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- izbūt Paiet, izzust.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
- pavākties Paiet, pavirzīties nost.
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
- izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
- minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
- padzert Palietot (piem., zāles).
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
- piepampt Pampstot palielināties apjomā; pietūkt.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē.
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst stīvāks, cietāks (apstrādājot ar cieti).
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
- iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
- izkustināt Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
- notupināt Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā.
- izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
- cietināt Panākt, ka (kas) kļūst cietāks vai ciets.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- sabāzt Panākt, ka (kas) lielākā daudzumā saiet, satilpst (kur).
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
- noguldīt Panākt, ka (kas) novietojas guļus.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
- izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
- hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
- kristianizēt Panākt, ka kļūst par kristiešiem; pievērst kristietībai.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- izņemt Panākt, ka nav vairs lietošanā.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- laist dibenā Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
- pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- izvest no pacietības panākt, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- papildvieta Papildu guļasvieta viesnīcas numurā, kempinga mājiņā u. tml.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- slavens Par vietu, ainavu u. tml.
- sauss Par vietu, teritoriju.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- skaņu mija parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
- atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- iebraucams Parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- pieņemt Pāriet (citā ticībā).
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
- pārkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- izkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
- pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- aiziet Pāriet, izzust.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
- pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
- apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
- piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
- norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
- liberālisms Pārlieku liela iecietība, stingrības trūkums.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
- pārstatīt Pārlikt, pārvietot.
- sajaukt Pārmainīt iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- skatīties pudelē pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.
- vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
- klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
- no smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- pusdienlaiks Pārtraukums (darba vietā) pusdienošanai.
- sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- nolīt Pārvērsties lietū, izlīt (par mākoņiem).
- kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
- lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas atdalīšanai.
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot u. tml.), šķērsot (ko).
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
- nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
- izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
- pārdislokācija Pārvietošana uz citu vietu.
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- stopi Pārvietošanās, ceļošana u. tml. stopējot.
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) – par parādībām dabā.
- desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
- pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
- pacelt Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
- pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- slēpot Pārvietoties (pa sniegu) ar slēpēm.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- vagot Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
- lēkt uz kruķiem pārvietoties ar kruķiem.
- lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- sērfot Pārvietoties pa viļņiem ar sērfu.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
- pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
- kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
- ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
- paskrieties Paskriet (1).
- panesties Paskriet, padrāzties (kam garām).
- piešmaukt Paslepšus, zagšus pieiet, pienākt.
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
- izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
- pasmiet Pasmieties.
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- rezidence Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt (2).
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
- nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- tantiņa Paveca sieviete.
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt; iešķelta, padziļināta vieta.
- gājiens Paveikta darbība --> iet.
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusī vieta.
- noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot; noēnota vieta.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot; (kā) atrašanās vieta.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
- pilnā nopietnībā pavisam nopietni.
- pilnīgā nopietnībā pavisam nopietni.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- pajokoties Pazoboties, pasmieties (par ko, par kādu).
- pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, dubļainam.
- kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- rugāji Pēc skūšanas mazliet atauguši bārdas mati.
- atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
- pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
- apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
- sacirsties Pēkšņi saslieties, arī strauji mainīt pozu.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
- ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
- brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- konsekrācija Personu vai lietu iesvētīšana.
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- elkonis Piedurknes daļa šajā vietā.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- piestāt Pieiet un apstāties.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
- aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- narkomānija Pieradums pastāvīgi lietot narkotiskas vielas.
- transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
- sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
- pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
- piesieties Piesiet sevi.
- atsiet Piesiet.
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- pierikšot Pieskriet (par cilvēku).
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- piejozt Pieskriet.
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piestutēt Piesliet.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
- pieglabāt Pietaupīt; saglabāt.
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- normāls Pietiekami labs; pieņemams.
- godīgs Pietiekami labs.
- atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
- izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- pietiekošs Pietiekams.
- piesaitēt Pietīt, piestiprināt ar saiti.
- pietrūkties Pietrūkt (1).
- atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
- kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- kols Pieturzīme (:).
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
- piebīdīt Pietuvināt (kādu kam klāt).
- pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
- pievilkt Pietuvināt.
- pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
- pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā.
- izsmelt Pilnīgi izlietot.
- izslieties visā augumā pilnīgi izslieties.
- izsmelt Pilnīgi iztērēt, izlietot.
- aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- peperoni Piparota cietās desas šķirne.
- ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
- pirmās ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
- kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
- maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
- paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
- planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
- dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
- folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
- celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
- lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
- pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- grāmatplaukts Plaukts grāmatu novietošanai.
- kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
- pieplēst Plēšot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- gaismas plomba plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- čaukstene Pļāpa (par sievieti).
- izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
- izpļaut Pļaujot nogriezt (piem., nezāles kādā vietā).
- uzpļaut Pļaujot uziet, atrast (ko).
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- kukainis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
- superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
- rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
- katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- apokalipse Pravietojumi par pasaules galu.
- precēts cilvēks precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskā ķēdes kontakta vietā.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- viceprezidents Prezidenta vietnieks.
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
- lieta Priekšmets (lietojams, piem., sadzīvē, saimniecībā).
- rota Priekšmets (piem., juvelierizstrādājums), ko lieto (kā) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- pults Priekšmets, kas paredzēts (kā, piem., nošu) novietošanai.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
- manta Priekšmets, lieta.
- sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
- nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
- paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
- gāzes absorbcija process, kurā šķidra vai cieta viela uzsūc gāzi.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
- sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- vienu māju tālāk projām (iet, doties u. tml.).
- nekārtība Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- atskaņotā proza prozas teksts, kurā ievietots daudz atskaņu.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- mobings Psiholoģiska terorizēšana (piem., darbavietā, mācību iestādē).
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- likt Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- grupēties Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
- stīvēties Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
- cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
- acs Pumpura vieta (augam).
- robežpunkts Punkts, īpaši ierīkota vieta robežas šķērsošanai.
- leņķa virsotne punkts, no kura iziet leņķa stari.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas krustojas.
- cicis Pups; sievietes krūts.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
- pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
- klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
- gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- vārnu dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
- paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
- piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot.
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
- pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- noraudāt Raudot liet (asaras).
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- iesieties Refl. --> iesiet (1).
- ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- ietriekties Refl. --> ietriekt (1).
- nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
- pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- pierakstīties Reģistrēties, pieteikties.
- prorektors Rektora vietnieks.
- elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
- misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrīnās kristietības virziens.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
- bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- izsutums Rezultāts --> izsust (1); izsutusī vieta.
- pietūkums Rezultāts --> pietūkt; pietūkusī vieta.
- tūkums Rezultāts --> tūkt (1); tūska; satūkusī vieta.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- rībināt Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
- mērglis Riebeklis, nelietis.
- apriet Riet (uz ko).
- sēsties Rietēt (par sauli, mēnesi).
- laisties Rietēt (parasti par sauli).
- dziesna Riets; rieta blāzma.
- rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- vakara puse rietumi.
- R Rietumi.
- vakari Rietumi.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- rietenis Rietumu vējš.
- rietumvējš Rietumu vējš.
- rietumzemes Rietumvalstis; rietumi (2).
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izmantojuma, izlietojuma veidu, vietu u. tml.
- darīties Rīkoties, apieties.
- likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- likt Rīkoties, lai ievietotu, iekārtotu (kādu kur).
- ledus cērtne rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- ledus cirtnis rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu (kā cieta) griešanai.
- ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- mūķis Rīks, ko izmanto (kā) atslēgšanai īstās atslēgas vietā.
- smeļams Rīks, ko lieto smelšanai.
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
- paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- cimds Rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- pierakt Rokot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
- fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
- balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- klucītis Rotaļlieta kuba figūras veidā.
- lācītis Rotaļlieta lāča formā.
- lellis Rotaļlieta, parasti lelle.
- manta Rotaļlieta.
- mantiņa Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- spēļmanta Rotaļlieta.
- spēļmantiņa Rotaļlieta.
- važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
- krustiņš Rotaslieta – krustveida piekariņš.
- auskars Rotaslieta, ko piestiprina pie auss.
- broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
- bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- greznoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- krāšņoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- kverkšķēt Rūkt, riet.
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
- aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
- ironizēt Runāt ar ironiju; smalki izsmiet, zoboties.
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
- parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- sīkgruntniecība Sabiedrības slānis, kurā ietilpst nelielu lauku zemju īpašnieki.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
- sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
- paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
- kankālis Sacietējis (zemes, māla u. tml.) gabals.
- sapropelīts Sacietējis sapropelis.
- garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
- kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- distribūcija Sadalīšana; izvietošana.
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
- sataisīt Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
- ielikt Sagatavot un ievietot (piem., uzglabāšanai).
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
- tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
- ievietoties Saiet, ietilpt.
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- pekele Sainis, nesamais; arī lieta.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstēšanu; lietojams ārstēšanā; dziedniecisks.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- lietisks Saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- atrakcija Saistoša izprieca sabiedriskās atpūtas vietās, sabiedriskos pasākumos.
- java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
- aizsaitēt Saitējot aizsiet.
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
- kā irbe saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
- kā irbīte saka par čaklu, veiklu sievieti ar vieglu, ātru gaitu.
- gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- kā pūce saka par dusmīgu, īgnu, niknu sievieti.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- kā Ēdenes dārzs saka par īpaši skaistu, auglīgu vietu.
- dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
- līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
- Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
- Ādama kostīmā saka par kailu vīrieti.
- kā dēlis Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
- ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
- kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
- lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
- noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
- nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
- viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
- kā skaida Saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
- nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- kā cielava saka par sievieti ar vieglu un ašu gaitu.
- kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
- kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
- kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
- kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
- spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
- azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
- gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
- ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
- kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
- kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda liela labklājība.
- gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
- ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- (ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
- vaigi svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
- seja svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
- velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
- krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
- jokus pie malas saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
- sāp visas malas saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- sāp visās malās saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
- jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
- kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
- vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
- lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
- kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
- kā skaida Saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
- pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
- īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
- apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
- kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
- piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
- Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
- ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
- nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
- Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
- akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
- ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uztaisīt Sakārtot (guļasvietu).
- uzklāt gultu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
- uzklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
- uzklāt guļasvietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
- saklāt vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
- ieiet gultā sakārtoties gulēšanai un iegulties guļasvietā.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- koncentrēt Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
- pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
- pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
- piekrāt Sakrāt naudu pietiekamā daudzumā (piem., kā iegādei).
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
- piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
- uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
- satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
- ieskatīties glāzītē sākt bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- apgūt Sākt izmantot un ietvert savas darbības lokā (piem., kādu teritoriju).
- iekalst Sākt kalst; mazliet nokalst.
- sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- sadraudzēties Sākt lietot (ko); iegūt prasmi izmantot (ko).
- iesākt Sākt lietot, izmantot.
- skart Sākt lietot, izmantot.
- laist Sākt lietot; iedarbināt, ieslēgt.
- aizskart Sākt lietot.
- sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
- mesties skriet sākt skriet.
- izplūst smieklos sākt stipri smieties.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
- ielauzt Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
- kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
- pumperniķelis Salds, ciets cepums, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli.
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
- sapīpēties Salietoties narkotiskās vielas.
- sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbu, darbavietu).
- apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- paka Salikta, sasieta, pārvietošanai paredzēta (priekšmetu) kopa; sainis.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
- aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
- aizlikt Samaksāt cita vietā.
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- labi Samērā daudz; tā, ka pietiek.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- patāls Samērā tāls (no kādas vietas).
- paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
- patukšs Samērā tukšs (par vietu, telpu u. tml.).
- paviegls Samērā vieglprātīgs, nenopietns, bez stingras morālās stājas (par cilvēku).
- paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
- traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastrups Samērā, arī mazliet strups.
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
- patievs Samērā, arī mazliet tievs.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami stingrs (piem., par vielu, priekšmetu).
- pieklājīgs Samērā, diezgan liels; pietiekams.
- aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- fūrija Saniknota, dusmīga sieviete.
- zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
- dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā.
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- pampums Sapampusī vieta; tūska.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
- pieražot Saražot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet ar auklu, saiti (piem., apavus).
- sasalt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- sastingt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
- tvīksme Sasarkums, pietvīkums.
- savalgot Sasiet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
- kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
- kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- pieskaldīt Saskaldīt (malku) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
- nogatavoties Sasniegt lietošanas gatavību.
- sacementēt Sastiprināt (piem., ar cietējošu masu).
- kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
- kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
- pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
- glabāt Saudzīgi lietot (ko).
- nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
- saulriets Saules riets.
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- norietis Saulrietenis.
- saulesriets Saulriets.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
- pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
- kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- līmēt Savienot, piestiprināt, klāt ciet u. tml. (ko) ar līmi.
- sadzīt Savietot (ko) lielākā daudzumā (kur iekšā).
- satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
- satilpt Savietoties, ietilpt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- savālot Savirzīt, novietot vālā, vālos.
- sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums.
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
- saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- pielīmēties Savtīgos nolūkos (kam) pieslieties, pievienoties.
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- kārta Secība, rinda; vieta secībā, rindā.
- mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
- sadura Secīgi izkārtotu valodas vienību (piem., skaņu, zilbju) saskares vieta.
- mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
- ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
- skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
- papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
- rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- lupatsega Sega, ko darina, saaužot vecu, nolietotu drēbju sloksnes.
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- iesēt Sējot ievietot (sēklu kur iekšā), lai augtu.
- brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
- sēklis Sekla vieta ūdenstilpē.
- seklums Sekla vieta.
- sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
- zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
- panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
- frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
- tekulis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
- kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
- sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
- kapulauks Senu apbedījumu vieta.
- bukinists Senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- rumpuču dzimta sēņu dzimta, kurā ietilpst, piem., bisītes (jeb ķerveļi) un lāčpurni.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- superciets Sevišķi ciets.
- superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- dirsa Sēžamvieta; anālā atvere.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- aizsiet Sienot aizklāt ciet.
- pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
- iesiet Sienot iestiprināt; sienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
- cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
- raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
- seksbumba Sieviete ar izteikti seksuālu ārieni.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī.
- dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
- partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
- mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas (ar ko), tirgo (ko).
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
- namamāte Sieviete, kas savā ģimenē nodarbojas ar mājsaimniecību.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- kalpone Sieviete, ko algo mājas saimniecības darbu veikšanai.
- pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- sieviņa Sieviete, parasti veca.
- meitietis Sieviete; jauniete.
- daiļā dzimuma pārstāve sieviete.
- sievieša cilvēks sieviete.
- kundze Sieviete.
- mātīte Sieviete.
- sieva Sieviete.
- sievele Sieviete.
- sievietis Sieviete.
- sievišķa Sieviete.
- sievišķis Sieviete.
- vecene Sieviete.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
- sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
- knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
- daiļums Sievietes ķermenim raksturīgās formas.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
- krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
- vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
- eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
- skaistais dzimums sievietes.
- daiļais dzimums sievietes.
- vājais dzimums sievietes.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu vietu).
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- sīkizstrādājums Sīks izstrādājums, piem., rotaslieta.
- blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
- rasa Sīks, smalks lietus.
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
- utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
- siltumkapacitāte Siltumietilpība.
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs – balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piem., šķiedras, plēves.
- polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- sirds lieta sirdslieta.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
- klāra bilde skaidra lieta.
- paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- izrēkties Skaļā balsī izkliegties, izsmieties.
- rēkt Skaļā balsī ļoti smieties.
- zviegt Skaļā balsī smieties.
- zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, zoboties.
- iezviegties Skaļi iesmieties (par cilvēku).
- sazviegties Skaļi smieties.
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
- ierēkties Skaļi, nesavaldīgi iesmieties.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- oda Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
- fonotēka Skaņu ierakstu krājums; vieta, kur glabājas skaņu ierakstu krājums.
- grāmatskapis Skapis grāmatu novietošanai.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
- kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
- portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- noskriet Skriet (kādu laikposmu).
- diebt Skriet (parasti ātri).
- ļinkāt Skriet (parasti par zaķi).
- ļipot Skriet (parasti par zaķi).
- aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
- lēkšot Skriet lēkšiem (par dzīvniekiem).
- mest cilpas Skriet loku lokiem (piem., par zaķi).
- skriet (tā), ka papēži vien zib skriet ļoti ātri.
- bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
- bizot Skriet, skraidīt.
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- pārslacīt Slakot viegli pārliet (ar ko).
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet.
- ieslapstīties Slapstoties ieiet (kur iekšā).
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
- redute Slēgts, taisnstūrveida lauka nocietinājums ar valni un grāvi.
- slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- uzšmaukt Slepus uziet.
- aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
- iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
- ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
- uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- iesliet Slienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- kuce Slikta, paklīdusi sieviete.
- kuņa Slikta, paklīdusi sieviete.
- čāča Slikti, vecmodīgi ģērbusies sieviete.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- iezvelties Smagā, neveiklā gaitā ieiet (kur iekšā).
- lumpačot Smagiem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
- klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
- klamzāt Smagnēji, neveikli iet.
- klumpačot Smagnēji, neveikli iet.
- iesvempties Smagnēji, neveikli ievietoties (kur iekšā).
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
- balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
- bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- pulveris Smalki saberzta cieta viela.
- mača Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- izsmēķēt Smēķējot izlietot.
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- miglot Smidzināt (par lietu).
- mirgot Smidzināt (par lietu).
- sijāt Smidzināt (par lietu).
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
- ierēkt Smieties (par ko).
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
- rādīt zobus Smieties, smaidīt.
- āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
- ņirgt Smieties.
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- rekomendēt Sniegt norādījums, pamācības; ieteikt.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
- pieres vieta soda izpildes vieta; Golgāta.
- cietumsods Soda veids – ieslodzījums cietumā.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā; stabs, pie kura piesēja sodāmo.
- miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- nosoļot Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot, liekot soļus, noiet.
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļot, iet (kādu laikposmu).
- rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- futrālis Speciāla kārba, ietvars noteikta priekšmeta glabāšanai.
- ports Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; pieslēgvieta.
- pieslēgvieta Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; ports.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
- puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
- izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
- telšu pilsētiņa speciāli iekārtota vieta atpūtai ar teltīm.
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kartu sacensībām.
- barotava Speciāli ierīkota vieta (putnu, savvaļas dzīvnieku) barošanai.
- pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- gāzma Spēcīga (lietus) līšana; lietus gāze.
- lējiens Spēcīga lietus gāze.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana (parasti kopā ar vēja brāzmām).
- apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu).
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
- kvēls Spēcīgs, spilgts (piem., par pietvīkumu).
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā).
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- izspert Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
- sasēdēt Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
- orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- iziet Spēt paiet, izstaigāt.
- pavilkties Spēt paiet.
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- kļauties Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); cieši ievietoties (kur iekšā, starp ko).
- aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
- meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- krosenes Sporta kurpes ar cietu zoli.
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- tikt astoņniekā sporta sacensībās iegūt vietu, kas nav zemāka par astoto.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- arēna Sporta sacensību vieta.
- kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
- iespēlēt Sporta spēlēs – ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā).
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- skriešana Sporta veids – pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
- triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
- vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- vieglatlētika Sporta veidu kopums, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
- aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
- apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
- izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
- logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
- nosprauslāties Sprauslājot nosmiet, nosmieties.
- aizspraust Spraužot novietot, aizbāzt (aiz kā, kam priekšā).
- sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
- civilspriedums Spriedums civillietā.
- slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
- aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
- aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
- spriesties Sprūst, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- nospurgt Spurdzot nosmiet, nosmieties.
- nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (2).
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
- iestādīt Stādot ievietot, iestiprināt augsnē.
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- piestādīt Stādot novietot (pie kā, kam klāt).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- izstaigāt Staigājot iziet cauri (kam), caur (ko).
- nostaigāt Staigājot noiet (gar ko, pa ko u. tml.).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko).
- spietot Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
- staignājs Staigna vieta.
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- slīkšņa Staigna, slapja vieta (purvā, mežā, pļavā).
- līkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta; slīkšņa.
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- pārstaipīt Staipot, nesot (ko smagu), pārvietot.
- vīrs kā briedis stalts, spēcīgs vīrietis.
- vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
- garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
- saldo Starpība starp divām lietām.
- blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
- nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
- nomainīt Stāties cita vietā; sekot.
- mainīties Stāties citam kāda vietā.
- lauzt streiku stāties darbā streikotāju vietā.
- molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
- stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
- nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
- nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- iekāriens Stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
- sastopamība Stāvoklis, kad (kas) ir atrodams, konstatējams (piem., kādā vietā, vidē).
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts, atrodas, ir novietots cieši kopā.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas) spēcīgi ietekmē (kādu).
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad visa kā pietiek.
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
- bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
- izkliedētība Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
- pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
- stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
- līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
- stats Stāvus saslietu labības kūļu, arī linu sauju kopa.
- invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
- piesteberēt Steberējot pieiet, pienākt.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
- snāt Steidzīgi iet, nākt.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi (dažādās vietās).
- nobēgt Steigšus noslēpties, patverties (kādā nomaļā vietā).
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt; izstiept.
- aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
- vaids Stiepta, mainīga augstuma skaņa, kas rodas, kam darbojoties, pārvietojoties.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- stiegrotais stikls stikls, kurā iestrādāts stiegrojums – metāla stiepļu siets.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt.
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
- lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
- nodot Stipri, spēcīgi nolīt (par lietu).
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- strādāt amatu apvienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
- strādāt amatu savienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darbavietās.
- darba vīrs strādnieks, arī strādīgs vīrietis.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- ātri Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
- žigli Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
- aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
- aizlidot Strauji aizritēt, paiet.
- liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
- gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
- izsperties Strauji iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- piegāzt Strauji pieliet.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
- uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- iesisties Strauji virzoties, atsisties, ietriekties (kur).
- pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
- piešļākt Strauji, ar šalti pieliet.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
- sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
- aizgūties Strauji, intensīvi, bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
- iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
- aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
- izstreipuļot Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- piestreipuļot Streipuļojot pieiet, pienākt.
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uzgrūsties u. tml.
- uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
- izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- pārstumt Stumjot pārvietot.
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- kaste Stūrainas formas priekšmets – tilpne kā (parasti sausu priekšmetu) ievietošanai.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kur, kādā vietā).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
- pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
- virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
- šnaucers Suns ar atlētisku ķermeņa uzbūvi, asu, cietu spalvu un bārdas kumšķi pie purna.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
- svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
- svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
- kauss Svaru sastāvdaļa atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- sveštautībnieks Sveštautietis.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
- cienīgs Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
- pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
- līčija Šā koka auglis – kaulenis ar ļoti cietu, adatainu mizu un bālganu, sulīgu mīkstumu.
- dārzenis Šā lakstauga daļas, ko lieto uzturā.
- mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- zars Šāda dzinuma sākuma vieta (koka dēlī).
- nestuves Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
- staigulis Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
- skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- lete Šādas formas paaugstinājums ēdienu vai dzērienu novietošanai.
- plāksne Šādas formas priekšmets, ko lieto kādam nolūkam, piem., informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- katorga Šādas izsūtīšanas un smaga, piespiedu darba vieta.
- kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- riba Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
- sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
- laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- keramika Šādu izstrādājumu izgatavošana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
- apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
- pāršalkt Šalcot ietekmēt (ko) – par vēju, gaisa plūsmu u. tml.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert; apšalkt.
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
- tejienietis Šejienietis.
- rabarbers Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
- okra Šī auga pākstis, ko lieto uzturā.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
- kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
- latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
- vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
- zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, dēlis, baļķis u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērsis Šķērsvirzienā novietots stienis, līste u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots vai novietojams stienis.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- liniments Šķidra ziede, kuras sastāvā ietilpst eļļa.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
- slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
- kapilaritāte Šķidruma spēja pārvietoties pa kapilāriem.
- virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- šķaidīt Šķiest, nelietderīgi tērēt.
- vedas domāt šķiet, liekas.
- aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam.
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā).
- iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
- sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
- sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
- stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
- pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
- it kā Šķietami, kā liekas.
- kvazi- Šķietams, neīsts; gandrīz.
- ārējs Šķietams.
- piešķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
- uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
- aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- izšļākt Šļācot, ar šalti izliet (no kurienes, kur u. tml.).
- pašļūkt Šļūcošā gaitā paiet, pavirzīties (garām).
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
- apiņi Šo augu rogas, ko lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- pinums Šūnu, audu sakopojums, kādā organisma vietā.
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- vīle Šūtu materiālu savienojuma vieta; šuve.
- švīts Švītīgs vīrietis.
- nopakaļ Tā (piem., palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
- tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- pamats Tā, ka aptver, ietver galveno, neievērojot mazāk nozīmīgo.
- krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- skaidrs Tā, ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā, ka nav iereibis.
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, pietrūkst naudas.
- slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
- novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
- garām Tā, ka pietuvojas līdzās un virzās tālāk; tā, ka virzoties neskar (ko), netrāpa (kam).
- pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
- sēdus Tā, ka sēžamvieta balstās uz kāda pamata.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- līdz ar nagiem Tā, ka tikko pietiek.
- reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
- maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
- izejams Tāds (ceļš, taka u. tml.), pa kuru var iziet.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
- liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
- caurceļotājs Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- neass Tāds (instruments, rīks), kas nav pietiekami ass.
- kustams Tāds (īpašums), kas ir pārvietojams.
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piem., zeme, ēka).
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
- pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- izdevīgs Tāds (piem., novietojums, atrašanās vieta), kas ir ērts, rada priekšrocības, arī ir piemērots kādam nolūkam.
- sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
- septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
- iekšzemes Tāds (piem., vieta sauszemes daļā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
- bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
- neapmierinošs Tāds (sekmju vērtējums), kas liecina par nepietiekamu mācību vielas apguvi.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
- īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
- nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vietā radusies vaļēja brūce.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- distributīvs Tāds, kā pamatā ir sadalīšana, izvietošana.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- lietains Tāds, kad bieži līst lietus.
- gaišs Tāds, kad ir pietiekams dabiskais apgaismojums.
- bezlietains Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
- regresīvs Tāds, kam ir atpakaļvērsta ietekme.
- prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza.
- garastes Tāds, kam ir gara aste (lieto, piem., dzīvnieku sugas nosaukumos).
- necaurejams Tāds, kam ir grūti vai nepiespējami iziet cauri.
- augstu stāvošs tāds, kam ir ietekmīgs, nozīmīgs stāvoklis sabiedrībā, parasti ieņemamā amata dēļ.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
- siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazi caurumi (piem., par sietu, tīklu).
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- mazietilpīgs Tāds, kam ir maza, neliela ietilpība.
- mazturīgs Tāds, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
- skāņš Tāds, kam ir mazliet skāba smarža.
- mietveida Tāds, kam ir mieta, līdzīga forma, veids.
- mieturveida Tāds, kam ir mietura forma, veids.
- motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
- zems Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
- mazkompetents Tāds, kam ir nepietiekamas zināšanas; tāds, kam trūkst kompetences.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
- blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- sietveida Tāds, kam ir sieta veids.
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- mazietekmīgs Tāds, kam ir vāja ietekme (uz ko).
- gaisīgs Tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve; tāds, kas šķiet bez svara, ļoti viegls, smalks.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (dziļāka, nopietna) satura; tukšs, nevērtīgs.
- mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav īpašas vērtības, ietekmes, tāds, kas nav būtisks; sīks, niecīgs.
- sīks Tāds, kam nav lielas ietekmes (par notikumu, norisi).
- bezmērķīgs Tāds, kam nav noteikta mērķa, nolūka; nelietderīgs.
- ceļojošs Tāds, kam nav pastāvīgas atrašanās vai darbības vietas.
- neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
- nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu (kāda darba, darbības veikšanai).
- garā pavājš tāds, kam nav pietiekamu prāta spēju.
- nenopietns Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām.
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
- bezzaru Tāds, kam nav zaru; tāds, kam nav zaru vietu (par koksni).
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- iereibis Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
- kristālisks Tāds, kam raksturīgs šāds atomu, molekulu izvietojums (par vielas uzbūvi, stāvokli).
- lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
- bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- nesātīgs Tāds, kam trūkst mēra izjūtas; tāds, kam arvien nepietiek.
- nesakarīgs Tāds, kam trūkst pietiekama saprāta, loģikas (par cilvēku).
- vājš Tāds, kam trūkst stingrības, izturības, noteiktības, arī viegli ietekmējams (par cilvēku, tā raksturu, gribu u. tml.).
- trūcīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
- nabags Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs.
- caurstaigājams Tāds, kam var iziet cauri, lai kur nokļūtu.
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
- neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic, neatrodoties notikuma vietā.
- terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē.
- sasārtis Tāds, kas (piem., saaukstēšanās, ārējas ietekmes rezultātā) kļuvis sarkans, sārts (par ķermeni, tā daļām).
- gatavs Tāds, kas (piem., vārot, cepot) ir kļuvis uzturā lietojams.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- nepilns Tāds, kas aptver, ietver tikai daļu vai attiecas tikai uz daļu (no kā).
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
- pieklājīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; samērā pietiekams.
- apmierinošs Tāds, kas atbilst prasībām, normām (parasti minimālām); pietiekams.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- īss Tāds, kas ātri paiet, beidzas; nepietiekami ilgs.
- ātrcietējošs Tāds, kas ātri sacietē.
- šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
- galējs Tāds, kas atrodas (kā) galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas).
- padots Tāds, kas atrodas (piem., kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē.
- nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- kustīgs Tāds, kas atrodas kustībā (2), pārvietojas.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- pazemināt Tāds, kas atrodas zemāk (par parasto novietojumu).
- nomaļš Tāds, kas atrodas, ir novietots atstatu no citiem, savrup.
- zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
- tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes dzimumattiecībām, tuvību.
- zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
- regresīvs Tāds, kas attīstībā iet atpakaļ, regresē; tāds, kas izraisa regresu (1).
- pieņemams Tāds, kas atzīstams par pietiekami labu.
- klints Tāds, kas aug klinšainās, akmeņainās vietās.
- ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
- kompetents Tāds, kas balstīts, pamatots uz lietpratību, zināšanām.
- lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- klints Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
- iedarbīgs Tāds, kas iedarbojas (uz ko) pietiekamā mērā, panāk nepieciešamo rezultātu.
- ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zālēm).
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
- diametrāls Tāds, kas iet no diametra vai caur diametru.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- cimdots Tāds, kas ietērpts cimdos (par rokām); tāds, kam rokas ietērptas cimdos.
- piekritīgs Tāds, kas ietilpst (kā) piekritībā.
- saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
- savienots Tāds, kas ietilpst savienībā (4).
- tautosillabisks Tāds, kas ietilpst, izvietots vienā un tai pašā zilbē.
- abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas, abus gadījumus; kā viens, tā otrs.
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- melīgs Tāds, kas ietver, satur melus.
- stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
- noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
- stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (par vielu).
- vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; parasts, pieticīgs.
- saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
- mazaizsargāts Tāds, kas ir aizsargāts daļēji, nepietiekami.
- slēgts Tāds, kas ir aiztaisīts ciet (piem., ar vāku).
- šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
- pieejams Tāds, kas ir atrodams, izmantojams (piem., kādā vietnē).
- viņējais Tāds, kas ir attāls, tāls, arī pretējs (par vietu).
- vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots.
- tukšs Tāds, kas ir bez nopietna satura; bezsaturīgs.
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
- pārvietojams Tāds, kas ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietu.
- implicīts Tāds, kas ir ietverts, bet nav skaidri izteikts; noprotams, nojaušams.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- izolēts Tāds, kas ir izvietots atsevišķi, norobežoti no citiem.
- šķībs Tāds, kas ir izvietots slīpi (par acīm).
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- komunāls Tāds, kas ir kopīgs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku lietošanā.
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai vajadzībai.
- pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
- mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
- subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu; mazliet mitrs.
- slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
- uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
- palietot Tāds, kas ir nedaudz lietots.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- paknaps Tāds, kas ir nedaudz, mazliet par mazu (piem., par apģērbu).
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- speķains Tāds, kas ir netīrs; tāds, kas palicis netīrs no biežas lietošanas.
- ārštata Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst (tā) štatā.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
- rietumniecisks Tāds, kas ir orientēts uz sadarbību ar Rietumeiropas valstīm.
- nepietiekams Tāds, kas ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā; tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- kārtīgs Tāds, kas ir pietiekami labs, atbilst kādām prasībām.
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- brīvs Tāds, kas ir rezervē, krājumā, ko pašlaik nelieto.
- stings Tāds, kas ir sacietējis, kļuvis želejveidīgs.
- pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
- vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
- pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piem., par vietu, norisi).
- cietvielu Tāds, kas ir saistīts ar vielām cietā agregātstāvoklī.
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
- nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
- mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
- galenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas, tiek novietots ar galu attiecībā pret ko, perpendikulāri (kam).
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
- mīksts Tāds, kas ir viegli saspiežams, nav blīvs, ciets.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
- sirreāls Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; reāli neizskaidrojams, neizprotams; mistisks, nereāls.
- sirreālistisks Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; šķietami, reāli neizskaidrojams, neizprotams, arī mistisks; sirreāls (1).
- pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
- nožēlojams Tāds, kas izraisa (pret sevi) žēlumu, līdzjūtību, līdzcietību.
- solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
- pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
- līdzatkarīgs Tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piem., alkoholisma) ietekmei.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību.
- simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- galds Tāds, kas lietojams cilvēku uzturā.
- medicīnisks Tāds, kas lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- vissezonas Tāds, kas lietojams visās sezonās; tāds, kas paredzēts visām sezonām.
- istaba Tāds, kas lietojams, atrodas telpās, piemērots telpām.
- iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
- sastaigāts Tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs.
- sastaigāts Tāds, kas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļuvis nonēsāts, apnēsāts.
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, lēni maina stāvokli.
- mazvārdīgs Tāds, kas maz runā, lieto maz vārdu.
- nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
- nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
- aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai.
- neēdams Tāds, kas nav lietojams uzturā.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
- stacionārs Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (kam), nesekmē (to); tāds, kam ir nevēlama, kaitīga ietekme, iedarbība.
- deficīts Tāds, kas nav pietiekamā daudzumā; tāds, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pietiekamā daudzumā.
- mazaktīvs Tāds, kas nav pietiekami aktīvs.
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
- nespēcīgs Tāds, kas nav pietiekami spēcīgs, stiprs; nevarīgs, nespējīgs, vājš.
- jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs; vārgs, nevarīgs.
- pasauss Tāds, kas nav pietiekami sulīgs.
- neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs; tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību; izklaidīgs, nevērīgs.
- nepievienojies Tāds, kas nav pievienojies, neietilpst (piem., kādā savienībā, blokā) – par valsti.
- nepilnvērtīgs Tāds, kas nav pilnvērtīgs; tāds, kas tikai daļēji atbilst noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- neproduktīvs Tāds, kas nav ražīgs; nelietderīgs.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- nesakarīgs Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- daudznozīmīgs Tāds, kas nav vienpusīgs, vienveidīgs; tāds, kas ietver vairākus jēdzienus.
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
- neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2).
- brīvs Tāds, kas neatrodas gūstā, ieslodzījumā, apcietinājumā.
- kustīgs Tāds, kas neatrodas stingri kādā vietā un to var pakustināt.
- nepiederošs Tāds, kas neietilpst (piem., kādā kolektīvā, organizācijā), nav tai piederīgs; svešs.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piem., kādas konkrētas tiesas) kompetencē, tai paredzētajos pienākumos.
- nepiederošs Tāds, kas neietilpst kādā kopumā, sistēmā; tāds, kam nav saistības (ar ko).
- nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- nekustīgs Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu; tāds, kas ir bez plūsmas, strāvojumiem.
- nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenorietošs Tāds, kas nenoriet.
- neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
- mazproduktīvs Tāds, kas nerada vai nenodrošina pietiekamu produkcijas daudzumu; mazražīgs.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
- nekāds Tāds, kas nespēj ko veikt pietiekami labi.
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
- neražīgs Tāds, kas netiek izmantots lietderīgi; tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
- paliekošs Tāds, kas netiks pārvietots, nomainīts.
- noderīgs Tāds, kas noder, ir lietojams, izmantojams.
- jauns Tāds, kas nomaina veco, nāk tā vietā.
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- kūtrs Tāds, kas norisinās šķietami ilgi.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
- līgumisks Tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
- smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- zemmēles Tāds, kas paredzēts lietošanai zem mēles.
- siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
- dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
- vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
- klejojošs Tāds, kas pārvietojas, maina savu atrašanās vietu.
- lēnīgs Tāds, kas pārvietojas, virzās ar nelielu ātrumu; tāds, kas norisinās, notiek lēnām, nesteidzīgi.
- pašgājējs Tāds, kas pārvietojas.
- žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
- straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
- īsts Tāds, kas pastāv īstenībā, nav iedomāts, šķietams; reāls.
- iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
- iekšējs Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
- pirmskristiānisma Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, ieviešanas.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- skops Tāds, kas pēc sava satura ir nepietiekams.
- mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
- kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
- karikatūrisks Tāds, kas raksturīgs karikatūrai, ietver sevī karikatūras elementus.
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- antikvārs Tāds, kas saistīts antīkām (2) lietām.
- bakterioloģisks Tāds, kas saistīts ar baktēriju izlietošanu.
- pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju; mānīgs, šķietams.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
- galms Tāds, kas saistīts ar šo vietu, cilvēkiem, attiecas uz to.
- agrārs Tāds, kas saistīts ar zemes īpašumu, zemes lietošanu.
- krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes (par dārzeņiem); tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
- stiebrains Tāds, kas satur stiebrus; tāds, kas kļuvis stiebram līdzīgs – sauss, ciets.
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
- vecs Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots.
- perēkļains Tāds, kas skar atsevišķas kāda orgāna, ķermeņa daļas vietas.
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes (ko) dara, veic.
- smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
- ietekmīgs Tāds, kas spēj ietekmēt; tāds (cilvēks), kam ir ietekme (sabiedrībā).
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
- asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- mobils Tāds, kas spējīgs ātri pārvietoties, ātri reaģēt.
- spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
- garš Tāds, kas šķiet paildzināts.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- sievišķīgs Tāds, kas tradicionāli saistās ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- spirgts Tāds, kas uzmundrina, labvēlīgi ietekmē (par vēju, gaisu u. tml.).
- naivs Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; vientiesīgs, bērnišķīgi dabisks.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- darbs Tāds, kas veic lietderīgu darbību (par dzīvniekiem).
- labvēlīgs Tāds, kas veicina (auga, dzīvnieka) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piem., par vidi, vietu, laika apstākļiem).
- auglīgs Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību; tāds, kas labvēlīgi ietekmē.
- pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnīgi gatavs lietošanai (par ēdienu).
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- applucis Tāds, kas vietām zaudējis spalvas; noplucis.
- cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli; tāds, kas novietots lokā (ap ko), apļveida.
- nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
- uzbāzīgs Tāds, kas, izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (par psihisku norisi).
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- sīksts Tāds, ko (piem., cietības dēļ) ir grūti saplēst, salauzt u. tml.
- nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
- roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- neprasmīgs Tāds, ko dara, veic slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes.
- iebūvējams Tāds, ko iebūvē, ievieto (kur).
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- medikamentozs Tāds, ko izraisa medikamentu lietošana.
- slaukāms Tāds, ko lieto (kā) slaucīšanai.
- žāvējams Tāds, ko lieto (kā) žāvēšanai.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
- griežamais Tāds, ko lieto griešanai [2].
- reaktīvs Tāds, ko lieto par reaģentu.
- sēžams Tāds, ko lieto sēdēšanai; tāds, kas paredzēts sēdēšanai.
- šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
- skaidrs Tāds, ko lieto tiešos, tūlītējos norēķinos (par naudu).
- darbs Tāds, ko lieto, izmanto strādājot.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā augsta temperatūra.
- mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
- salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
- sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
- kails Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.
- pliks Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.; kails (1).
- nepielūdzams Tāds, ko nevar ietekmēt, izmainīt, grozīt.
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
- saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
- iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas, ārpus telpām.
- pludmale Tāds, ko valkā, lieto pludmalē.
- sienams Tāds, ko var apsiet, sasiet u. tml.
- dzerams Tāds, ko var dzert, ko lieto dzeršanai.
- ēdams Tāds, ko var ēst, lietot uzturā.
- abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
- galds Tāds, ko var lietot pie ēdiena ēdienreizēs.
- koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
- transportabls Tāds, ko var pārvietot.
- pārvietojams Tāds, ko var samērā viegli pārvietot un izmantot dažādās vietās.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
- divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- staigns Tāds, kur (kas) samērā viegli grimst, stieg iekšā (piem., par zemi, augu segu, vietu).
- pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
- iedzīvots Tāds, kur ir (ilgi) dzīvots, pierasts (piem., par vietu).
- divvietīgs Tāds, kur ir divas vietas.
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
- trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
- silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- patumšs Tāds, kur ir samērā tumšs (par telpu, vietu).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- trīsvietīgs Tāds, kur ir trīs vietas.
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
- tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas skaņas (par telpu, vietu).
- skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku; tāds, kur nav kustības, rosības (piem., par vietu); klajš, pilnīgi tukšs.
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- līdzens Tāds, kur nav kalnu, augstu pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
- vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
- smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piem., par telpu, vietu, vidi).
- sešrindu Tāds, kur vienā rindā ietilpst sešas (kā) sastāvdaļas.
- nepilnīgs Tāds, kurā (kā) trūkst; tāds, kurā viss vajadzīgais nav ietverts.
- pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, ko) ir cietsirdīga, vardarbīga, nesaudzīga.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
- tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju, raksturīgs tai.
- divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
- mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
- pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
- stabils Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
- četrvietīgs Tāds, kurā ir četras vietas.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
- direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
- klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
- koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
- piecvietīgs Tāds, kurā ir piecas vietas.
- sešvietīgs Tāds, kurā ir sešas vietas.
- vienvietīgs Tāds, kurā ir viena vieta.
- zvērisks Tāds, kura izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
- nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības, apzinīguma trūkums.
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkums.
- neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
- samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
- bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- nepietiekams Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
- nepraktisks Tāds, kura lietošana nav ērta, izdevīga.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
- neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
- tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piem., par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
- tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- nodevīgs Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (par vietu, apstākļiem).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs.
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
- neejošs Tāds, kuram nav noieta, pieprasījuma.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- neuzņēmīgs Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
- neizdevīgs Tāds, no kā negūst pietiekamu peļņu, ienākumus, materiālu labumu.
- ienesīgs Tāds, no kura iegūst pietiekami lielu peļņu, ienākumus.
- neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
- hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
- sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piem., nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
- gals Taisnstūrveida priekšmeta īsākā mala; vieta, kas piekļaujas šai malai.
- nostūris Tāla vieta; nomale.
- tāliene Tāla vieta; samērā liels attālums.
- tāle Tāla, arī nezināma vieta, zeme.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
- svira Tas (piem., parādība, norise), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- priekštecis Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- apsējs Tas, ar ko apsien; tas, kas apsiets (ap ko).
- rumaks Tas, ar ko var pārvietoties; braucamais.
- dārgums Tas, kam ir liela vērtība; dārglietas, vērtslietas.
- rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, samaksas u. tml.).
- tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
- līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
- žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
- piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
- paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
- zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
- joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
- rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
- palīdzība Tas, kas pozitīvi, labvēlīgi ietekmē darbības, procesa rezultātu.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- slaukāms Tas, ko lieto (kā) slaucīšanai; slauķis.
- žāvējams Tas, ko lieto (kā) žāvēšanai.
- sēžams Tas, ko lieto sēdēšanai.
- krievvalodīgs Tas, kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- pamats Tas, uz kā (ko) novieto; tas, uz kā (kas) balstās.
- īpašums Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
- ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
- turēt stikla skapī taupīt, saudzēt (ko), nelietot.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
- pietaupīt Taupot censties nenolietot, saglabāt.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
- iztaustīt Taustot izzināt (piem., ceļu, atrašanās vietu).
- aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- baski Tauta, kas dzīvo Pireneju ziemeļrietumu daļā.
- klejotājtauta Tauta, kas mēdz mainīt apmešanās vietu.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
- uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- mežsaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, kopšanu un izmantošanu.
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā, piem., vācieši, angļi, zviedri, norvēģi, dāņi, holandieši.
- iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
- patecēt Teciņus pavirzīties; paskriet.
- uztecēt Teciņus uziet.
- aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
- pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
- opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
- ņemt mutē vārdus teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- palīgloceklis Teikuma loceklis, kas neietilpst teikuma gramatiskajā centrā.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- glāzturis Tējas glāzes ietvars ar osu.
- aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- attecēt Tekot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
- adrese Teksts, kas norāda adresāta atrašanās vietu.
- sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- datorzāle Telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori.
- motortelpa Telpa (piem., kuģī), kurā novietots motors vai motori.
- izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
- kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pils pagrabā u. tml.).
- kase Telpa vai atsevišķa vieta naudas izmaksai, iemaksai, biļešu pārdošanai u. tml.
- kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
- šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
- smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
- autogarāža Telpa, celtne automobiļu novietošanai un remontam.
- novietne Telpa, celtne vai vieta (kā) novietošanai, glabāšanai.
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
- palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai nodrošinātu kādu darbību veikšanu galvenajā telpā; telpa, kas paredzēta palīgierīču, darbarīku u. tml. novietošanai.
- līķu kambaris telpa, kurā novieto mirušos; kapliča.
- gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- glabātava Telpa, vieta kā uzglabāšanai.
- pārdotava Telpa, vieta kur (ko) pārdod; veikals.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- svērtuve Telpa, vieta, kas paredzēta (kā) svēršanai.
- valstība Telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs u. tml.
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- dekorācija Telpas, vietas izgreznojums, izrotājums.
- stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
- kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iztenterēt Tenterējot iziet cauri (kam), caur (ko).
- notenterēt Tenterējot noiet, nonākt (kur); nokrist.
- pietenterēt Tenterējot pieiet, pienākt.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- notērēt Tērējot izlietot (naudu).
- tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
- ģeogrāfija Teritoriālais izvietojums (kādai noteiktai nozarei); teritoriālā pārstāvība.
- ietekmes sfēra teritorija, kas atrodas (kā) ietekmē.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
- kara lauks teritorija, vieta, kur notiek karadarbība; karalauks.
- karalauks Teritorija, vieta, kur notiek karadarbība.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā; rietumu daļa.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- PET Termoplastisks polimērs – polietilēna tereftalāts.
- viduklis Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam.
- izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt plānam, nestipram, neizmantojamam.
- izdilt Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
- sadilt Tiekot valkātam, lietotam, kļūt plānam, nestipram, arī caurumainam.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
- bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
- represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
- īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
- jurisprudence Tiesību zinātne; zināšanas par tiesību normām, to praktisko lietošanu.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- tieslietas Tieslietu zinātne.
- piekritība Tiesu iestāžu tiesības un kompetence izlemt noteiktu kategoriju lietas.
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
- stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
- reti kur tikai dažviet.
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- aiztikšķēt Tikšķot pulkstenim, paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
- nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
- satecēt Tikt apkopotam, koncentrēties (kur, kādā vietā).
- dabūt pa kūkumu tikt fiziski ietekmētam, tikt rātam.
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
- iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
- iegult Tikt ievietotam (kur iekšā).
- nolikties slimnīcā tikt ievietotam slimnīcā.
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus.
- izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
- beigties Tikt izlietotam; izsīkt.
- pārstaigāt Tikt izrādītam (daudzviet).
- izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiziet Tikt iztērētam, izlietotam (par materiālām vērtībām, naudu).
- iziet Tikt iztērētam, izlietotam.
- sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
- izkārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
- aizstāt Tikt lietotam kā vietā; lietot, likt kā vietā.
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt derīgam (kādu laiku).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
- noklīst Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
- krist par upuri Tikt nonāvētam, iet bojā.
- noplīst Tikt novalkātam, nolietotam tā, ka kļūst tālākai valkāšanai, lietošanai nederīgs.
- satupt Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
- nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- pārvietoties Tikt pārvietotam (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
- paslieties Tikt paslietam (par ķermeņa daļām).
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- pielieties Tikt pielietam, piepildītam.
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- pietaupīties Tikt pietaupītam, neiztērētam.
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- sasieties Tikt sasietam (kā, kādā veidā).
- iesalt Tikt stingri ietvertam ledū, sasalušā zemē.
- nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
- sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
- ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
- attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
- pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
- aiztipināt Tipinot aiziet.
- notipināt Tipinot noiet, nonākt (lejā, zemē u. tml.).
- patipināt Tipinot paiet.
- pietipināt Tipinot pieiet, pienākt.
- uztipināt Tipinot uziet.
- notipināt Tipinot veikt (ko); tipinot noiet, nosoļot (kādu attālumu, nelielu ceļa gabalu).
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
- krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
- sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
- ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
- buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
- amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
- satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- kāstuve Trauks ar sieta dibenu šķidruma kāšanai; ierīce šķidruma kāšanai; auduma gabals šķidruma (piena) kāšanai.
- padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
- politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
- palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
- ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
- vilcējtrose Trose, ko izmanto (kā) pārvietošanai, vilkšanai.
- bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
- šaurs Trūcīgs, pieticīgs.
- caurums Tukša vieta (kādā priekšmetā); brāķis, nepilnības.
- tukšaine Tukša zemes platība, tukša vieta.
- klajš Tukšs (par telpu, vietu).
- sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (piem., datorprogrammu) citas valodas lietotājiem.
- konsekutīvā tulkošana tulkošana, runātājam oriģinālvalodā ieturot pauzi.
- govs Tūļīga, dumja, arī neveikla sieviete.
- notuntuļot Tuntuļojot noiet, nonākt.
- skalturis Tureklis, kurā ievieto dedzināmo skalu.
- glabāt Turēt (ko) novietotu kādā vietā.
- turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- miegt Turēt ciet, cieši spiest.
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
- labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
- speleotūrisms Tūrisma veids, kas ietver ceļojumus, pārgājienus pa alām.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
- autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- serāls Turku sultāna pils; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- nest Turot (ko, piem., mutē) un virzoties, pārvietot (to) – par dzīvniekiem, kukaiņiem.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
- noturēt Turot panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas, paliek (kādā vietā).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
- uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
- krājums Turpmākai lietošanai sagādāts (materiālo vērtību) kopums.
- tuviene Tuva vieta; arī samērā mazs attālums.
- lejāk Tuvāk (upes) ietekai.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
- tuvplāns Tuvs (objekta) attēlojums (piem., kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā).
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- tvērējs Tveršanas ietaise, ierīce.
- ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- atkritumu kaste tvertne atkritumu ievietošanai.
- pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski hidrauliskie triecieni.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
- liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
- spura Ūdensdzīvnieku (piem., zivju, abinieku) pārvietošanās orgāns.
- akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
- vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
- peldētava Ūdenstilpes krastā peldēšanai iekārtota vieta.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
- pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
- sānupe Upes atzarojums, kas ietek tajā pašā upē.
- grīva Upes ieteka jūrā.
- mute Upes ieteka jūrā.
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
- altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
- perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
- drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
- galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
- palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
- segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus.
- sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
- uzsperties Uziet, arī uzskriet.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- paklāt gultu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
- paklāt guļasvietu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
- paklāt guļvietu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
- aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
- menedžments Uzņēmuma, iestādes u. tml. darba vadīšana un organizēšana, ietverot plānošanu, personāla motivēšanu un kontroli.
- autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
- kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- uzplūdu vilnis uzplūdi, kas pārvietojas pa upi uz leju.
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
- pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāties Uzriet.
- dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- uzrikšot Uzskriet (par cilvēku).
- uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
- uzlēkšot Uzskriet.
- saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
- aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- adsorbēt Uzsūkt (gāzi, šķidrumu) – par cieta ķermeņa virsmu.
- sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
- Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
- Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
- apģērbties Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
- uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- pārzīmēt Uzzīmēt (tādu pašu attēlu) citā vietā.
- mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
- skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
- fricis Vācietis; vācu karavīrs.
- aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
- izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- kučierēt Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
- kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
- uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- mīkstais vagons vagons (vilciena sastāvā) ar mīkstām guļvietām.
- daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
- daudzviet Vairākās vai daudzās vietās.
- mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (skaņuplati).
- vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- skraidīt Vairākkārt iet, staigāt.
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
- kāpelēt Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
- rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
- mētāties Vairākkārt mainīt (piem., atrašanās vietu).
- mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
- izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
- uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
- vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
- plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
- grābāt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
- grābstīt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- staigāt Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
- rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās (arī viesības) ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- kāpnes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- trepes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- puduris Vairāku, tuvu novietotu, priekšmetu kopums.
- savu kāju (vairs) nespert vairs neiet (kur, pie kā).
- ahileja papēdis vājā vieta.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- krēslains Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
- sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
- nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
- brīvs Vakants (par štata vietu).
- lasīt Vākt (no vairākām vietām).
- marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
- Ministru kabinets valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
- kabinets Valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
- kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- apvalkāt Valkājot, nēsājot nolietot (apģērbu, apavus).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- valkāt zeltu valkāt zelta rotaslietas.
- apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
- kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
- pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- stilistika Valodniecības nozare, kas pēta valodas stilistiskos izteiksmes līdzekļus un to lietojumu.
- toponīmika Valodniecības nozare, kurā pēta vietvārdus.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas (parasti) Rietumeiropas ziemeļos.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- kroņa maize valsts uzturs (piem., cietumā).
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- rodsters Vaļējs divvietīgs divdurvju automobilis (kabriolets).
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- lietotājvārds Vārds, ar kuru persona ir reģistrējusies un lieto kādu interneta vietni.
- apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
- adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- liekvārds Vārds, kura lietošana teikumā nav nepieciešama.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- vārdlietojums Vārdu lietojums (tekstos, sazināšanās norisēs).
- paiet Varēt (spēt) iet.
- pastaigāt Varēt (spēt) paiet.
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- pašķīst Vāroties mazliet pajukt (piem., par kartupeļiem).
- baltās vārsmas vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- kukažiņa Veca (parasti sīka auguma) sieviete.
- māmiņa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- mammīte Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- māmuļa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- veča Veca sieviete.
- vecene Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
- lupata Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
- vecītis Vecs vīrietis.
- večuks Vecs vīrietis.
- grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- automobiļu kapsēta vecu, nolietotu automobiļu, to detaļu savāktuve.
- vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
- obstipācija Vēdera aizcietējums.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
- ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
- pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
- pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
- rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
- cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
- ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
- uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts, izvietots.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izvietots.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
- šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- uzdarboties Veikt (kādā laikposmā, vietā) dzīvnieku sugai raksturīgas darbības, kas var kaitēt cilvēkiem (par dzīvniekiem).
- izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
- dot Veikt ar lietvārda nozīmi saistīto darbību.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- drāzt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- rīkoties Veikt kādas darbības, strādāt, apieties (ar ko).
- parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- derīgs Vēlams, ieteicams (par kādu darbību).
- pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
- zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
- pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (piem., aiz rokas) panākt, ka novietojas (blakus, līdzās u. tml.).
- aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvilkt Velkot aizstiept, novietot.
- aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
- pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- pavilkt Velkot panākt, ka (kāds) mazliet pavirzās, atvirzās.
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
- pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
- novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
- nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
- ne par ko veltīgi, nelietderīgi.
- pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
- plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
- aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
- pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
- taisīt Vērt, siet ciet, vaļā.
- vilkt Vērt, taisīt (ko) ciet, vaļā.
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- noslīdēt Vērtējumā ieņemt zemāku vietu.
- taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
- pievērties Vērties ciet.
- derīgs Vērtīgs, lietderīgs.
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
- piesliet Vertikāli vai ieslīpi (ko pie kā) novietot, pielikt.
- vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
- analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
- vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- reevakuēt Vest evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml. atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
- duļķaina vide vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
- dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
- riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
- pusciets Vidēji ciets.
- pūcīte Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
- pusmīksts Vidēji mīksts; tāds, kas nav sevišķi stingrs, ciets.
- videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piem., augstlēkšanā).
- puskariete Viegla, daļēji segta kariete.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- tekstilrūpniecība Vieglās rūpniecības nozare, kas ietver tekstilšķiedru ieguvi un izstrādājumu ražošanu no tām.
- naktstauriņš Vieglas uzvedības sieviete.
- kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
- grozīgs Viegli ietekmējams, svārstīgs.
- līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- gaisagrābslis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks, kam raksturīga paviršība un nepastāvība.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- liderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, bezatbildīgs.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisīgs Vieglprātīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas vieglprātība, nenopietnība.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
- putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
- cietinātājs Viela, ar ko cietina.
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
- krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, nosaka (tā) krāsu.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
- tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
- fotoefekts Vielas īpašību izmaiņas gaismas starojuma ietekmē.
- kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- sveķvielas Vielas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- fotolīze Vielu sadalīšanās gaismas ietekmē.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
- ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
- uz vietas Vienā vietā.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- viennīca Vieninieka kamera (ieslodzījuma vietā).
- nāras Vienkārša guļasvieta – cieta, pie sienas piestiprināta dēļu lāva.
- steķis Vienkārša koka konstrukcija (kā) novietošanai.
- mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta.
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas, kas ietilpst asins sastāvā un ko satur, piem., olas baltums, piena sūkalas, augu sēklas.
- svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
- drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
- koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
- slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pieiet, pienākt.
- aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- riksis Vienmērīga, vidēji ātra (dzīvnieka) pārvietošanās; vidēji ātrs skrējiens.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājums Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1); gājiens.
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet.
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet; skrējiens.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
- protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo vienlaikus (kādā vietā).
- tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
- deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
- motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
- ceļgals Vieta (biksēs, zeķubiksēs) ap ceļiem.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- cirtums Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
- izcirtums Vieta (mežā), kur izcirsti koki.
- naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
- malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
- skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
- sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
- senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
- kalve Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
- smēde Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
- godalgota vieta vieta (piem., sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- aizdurve Vieta (telpā) aiz durvīm.
- darbavieta Vieta (telpa) darba veikšanai.
- iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
- mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
- dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
- aizkalne Vieta aiz kalna.
- aizkāpa Vieta aiz kāpas.
- aizkrāsne Vieta aiz krāsns.
- dievgalds Vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
- lauks Vieta ārpus telpām; ārs [2] (1).
- ārs Vieta ārpus telpām.
- mēslaine Vieta atkritumu, kā nevajadzīga novietošanai, glabāšanai.
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
- gultasvieta Vieta gulēšanai, kurā ir gulta.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- mežvidus Vieta meža vidū; vieta tālu, dziļi mežā.
- uzkalne Vieta neliela kalna, paugura augšdaļā, arī nogāzē.
- pakāje Vieta pie (kā augsta) pamatnes, (tā) apakšējā daļa.
- piedurve Vieta pie durvīm.
- žogmala Vieta pie žoga, tā tuvumā.
- azote Vieta starp apģērbu un krūtīm.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- nostūris Vieta telpas malā, stūrī.
- oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
- aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
- peldvieta Vieta ūdenstilpes malā, kas piemērota peldēšanai.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- skapjaugša Vieta uz skapja.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- pacere Vieta zem (koka, krūma) atkailinātām saknēm, apakšējiem zariem.
- pagalde Vieta zem galda.
- pakrāsne Vieta zem krāsns (piem., malkas, iekuru glabāšanai).
- paribe Vieta zem ribām.
- skapjapakša Vieta zem skapja.
- paslieksne Vieta zem sliekšņa.
- patilte Vieta zem tilta.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka, dzīvnieka) ribām.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
- iekšiene Vieta, kas atrodas (kur) iekšā.
- aizauss Vieta, kas atrodas aiz auss.
- mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
- ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
- augša Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
- aizmugure Vieta, kas atrodas beigās, skatoties no priekšplāna.
- augstums Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
- viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- dziļums Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
- perifērija Vieta, kas atrodas tālu no kāda ģeogrāfiska centra, nomalē.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- lejpuse Vieta, kas atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
- mala Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
- veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
- noietuve Vieta, kas ierīkota noiešanai (no kā).
- stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
- sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
- ieeja Vieta, kas paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- robežpāreja Vieta, kas paredzēta robežas šķērsošanai.
- stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
- mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
- piesaule Vieta, ko apspīd saule.
- ieloks Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloce (2).
- ieloce Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloks (2).
- miglājs Vieta, ko klāj migla, miglas vāli.
- nesaule Vieta, ko neapspīd saule.
- dzimtene Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- parks Vieta, kur (kas) apvienots, arī (kā) kopums.
- krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
- centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
- štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
- pagrieziens Vieta, kur (piem., ceļš, upe) maina virzienu.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
- aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
- atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
- būvvieta Vieta, kur atrodas būvējamais objekts.
- lauvu bedre vieta, kur atrodas ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- šķīstītava Vieta, kur attīrīties, kļūt tīram.
- rozārijs Vieta, kur audzē rozes; rožu dārzs.
- būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
- bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
- grantskarjers Vieta, kur iegūst granti [1] .
- lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
- bērnu pilsētiņa vieta, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums.
- ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
- pārkāpe Vieta, kur iespējams šķērsot kalnu grēdu.
- kapsēta Vieta, kur ievērojamā daudzumā atrodas (kā) atliekas.
- aukstums Vieta, kur ir auksts.
- džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
- gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
- skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
- paēna Vieta, kur ir ēna (piem., zem kā, pie kā).
- cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
- klintājs Vieta, kur ir klints vai klintis.
- kūdrājs Vieta, kur ir kūdraina augsne.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi apstākļi (kam).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- trūdājs Vieta, kur ir trūdaina zeme, augsne.
- aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
- cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
- pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
- mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
- dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
- kapavieta Vieta, kur kāds ir apglabāts; kapa vieta, kaps.
- otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus; lopkautuve.
- pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
- perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
- perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
- zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
- čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
- bezceļš Vieta, kur nav ierīkots ceļš.
- miera osta vieta, kur nekas netraucē.
- miera sala vieta, kur nekas netraucē.
- pavēnis Vieta, kur nekrīt tieši saules stari; paēna.
- mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
- karstais punkts vieta, kur noris intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
- pekle Vieta, kur norisinās kas briesmīgs, bīstams.
- arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
- elle Vieta, kur notiek kas ļoti slikts, briesmīgs.
- telpa Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
- orākuls Vieta, kur notiek šāda pareģošana vai atbilžu sniegšana.
- zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
- ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
- krāmu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
- dzertuve Vieta, kur pārdod un dzer alkoholiskus dzērienus.
- paslēptuve Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
- slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
- krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas u. tml.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
- izgāztuve Vieta, kur saved un izgāž atkritumus.
- bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, veido vilcienu sastāvus.
- grantsbedre Vieta, kur tiek rakta grants [1] .
- ēna Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
- biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
- depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
- banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
- vilku bedre vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- ēstuve Vieta, kur var paēst.
- meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
- patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
- glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
- zona Vieta, kurā izpaužas, piem., kādu procesu iedarbība.
- augšgala krautuve vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
- šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
- krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības jomā u. tml.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
- postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
- skata punkts vieta, no kuras novēro kādu objektu.
- perēklis Vieta, no kurienes (kas) sākas un izplatās.
- komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
- ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
- eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
- izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
- ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
- pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
- pieeja Vieta, pa kuru var piekļūt (kam klāt).
- apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- krātuve Vieta, telpa (kā) uzkrāšanai, glabāšanai.
- skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- paklēte Vieta, telpa starp zemi un klēts grīdu.
- pagrīde Vieta, telpa zem grīdas.
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
- apakša Vieta, telpa zem kā.
- patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piem., preču, priekšmetu) savākšanai.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme (1).
- šķirotava Vieta, telpa, kur (ko) šķiro.
- paslēptuve Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- slēptuve Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- nomale Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
- šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- rūme Vieta; telpa.
- pie vietas vietā.
- vietvietām Vietām, arī vairākās vietās.
- vietumis Vietām.
- šaurība Vietas, platības nepietiekamība; apstākļi, kas saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- vietējā narkoze vietējā anestēzija.
- vietvara Vietējā pašvaldība.
- svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
- pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
- patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- plackarte Vietkarte.
- attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada palīgteikumu.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
- pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
- dažuviet Vietumis, dažās vietās.
- šur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- satraps Vietvaldis ar neierobežotu varu.
- ģeogrāfiskie nosaukumi vietvārdi.
- vietu vārdi vietvārdi.
- oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
- toponīms Vietvārds; īpašvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu.
- toponīmija Vietvārdu kopums.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
- aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
- vīksnājs Vīksnu audze; vīksnām apaugusi vieta.
- ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
- dīzeļvilciens Vilciens, kas sastāv no pasažieru vagoniem un abos galos novietotiem motorvagoniem ar dīzeļmotoriem.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
- ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
- dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā; vīrietis savu kāzu dienā.
- ūsains Vīrietis, kam ir ūsas.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
- civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā.
- precinieks Vīrietis, kas grib precēt, kas bildina.
- liels vīrs vīrietis, kas ieņem augstu amatu.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- brunču mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- namatēvs Vīrietis, kas savā mājā uzņem viesus; mājastēvs.
- mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus savā mājā; namatēvs.
- vīrieša galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- vīra galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
iet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV