stāvkoks
stāvkoks [stãvkùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
PiemēriStāvkoku būve.
- Stāvkoku būve.
- Stāvkoku žogs sastāv no mietiem, kas cieši viens pie otra ierakti tieši zemē.