stāvēt
stāvēt stāvu, stāvi, stāv, pag. stāvēju intransitīvs, darbības vārds
1.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
PiemēriBērns jau stingri stāv uz kājām.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā svece. Stāvēt uz galvas.
1.1.Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
PiemēriStāvēt pagalmā.
1.2.Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
PiemēriStāvēt pie plīts un cept.
1.3.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
PiemēriSuns stāv pie durvīm.
2.formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
PiemēriVilciens stāv stacijā dažas minūtes.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
PiemēriMotors stāv, nevar iedarbināt.
2.2.Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
PiemēriSaule jau stāv zemu pie horizonta.
3.formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
PiemēriIstabas vidū stāv galds.
3.1.Tikt glabātam, glabāties.
PiemēriKartupeļi ziemā stāv pagrabā.
3.2.Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
PiemēriTeikuma priekšmets latviešu valodā stāv pirms izteicēja.
Stabili vārdu savienojumiStāv rakstīts.
3.3.Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs stāv stallī.
4.formā: trešā persona Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
PiemēriVeļa stāv nemazgāta.
5.Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
PiemēriLogs stāv vaļā.
6.formā: trešā persona Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
PiemēriKleita uz meitenes auguma stāv eleganti.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
Stabili vārdu savienojumiGovs stāv ciet. Kaut vai uz galvas stāvēt. Kā es te stāvu. Kā stabs (stāv). Stāv kā bilde.