Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sperties
sperties speros, speries, speras, pag. spēros darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
PiemēriZirgi speras.
  • Zirgi speras.
1.1.Vairākkārt spert kādam, kam.
PiemēriPuika speras kā kumeļš.
  • Puika speras kā kumeļš.
1.2.Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriZivis spērās un lēkāja pa ledu.
  • Zivis spērās un lēkāja pa ledu.
2.sarunvaloda Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
PiemēriSperties uz durvīm.
  • Sperties uz durvīm.
  • Gājējs spērās pāri ielai.
  • Sperties iekšā krogā.