spēt
spēt spēju, spēj, spēj, pag. spēju transitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
PiemēriSpēt iet, runāt.
1.1.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriDzīvnieks ilgi spēj uzturēties zem ūdens.
1.2.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
PiemēriAugi spēj pielāgoties sausumam.
1.3.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
PiemēriNespēt sabojāt romantisko noskaņu.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
PiemēriMaksimālais ātrums, ko spēj attīstīt lidmašīna.