Paplašinātā meklēšana
Meklējam spēt.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (188):
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
- cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
- cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
- aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
- pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- pārkliegt Kliedzot pārspēt skaļumā.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
- sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
- izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
- konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
- nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
- nozaudēt Nespēt atrast (ko).
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
- glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
- uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
- pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
- neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- nespēt Nolieguma darb. --> spēt.
- no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- pārsist Pārspēt (kādu, ko).
- pārtrumpot Pārspēt (kādu, ko).
- uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
- apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
- noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
- ielikt kloķi pārspēt (kādu).
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- pārspļaut Pārspēt (ko).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
- uzveikt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
- noskriet Pārspēt (skriešanā).
- nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
- aizrunāt Pārspēt runāšanā.
- pārskanēt Pārspēt skaļumā citas skaņas.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
- pievārēt Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
- piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
- pieveikt Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
- atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
- sist pušu pārspēt.
- aiziet tālu priekšā pārspēt.
- cirst pušu pārspēt.
- cirst pāri pārspēt.
- sist pāri pārspēt.
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- iespēt Paspēt (ko veikt).
- uzspēt Paspēt.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
- konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- sasēst Sasēsties; spēt apsēsties (1).
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
- atgūt elpu spēt atkal elpot.
- atgūt valodu spēt atkal parunāt.
- atgūt runas spējas spēt atkal parunāt.
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- tikt galā ar ēdienu, dzērienu spēt visu apēst, izdzert.
- uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
- konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
- pavilkt Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.)
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- saturēt Turot (ko), spēt panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- paairēt Varēt (spēt) airēt.
- pabraukt Varēt (spēt) braukt.
- pacelt varēt (spēt) celt.
- padziedāt Varēt (spēt) dziedāt.
- paelpot Varēt (spēt) elpot.
- pagriezt Varēt (spēt) griezt.
- pagrozīt Varēt (spēt) grozīt.
- pagrozīties Varēt (spēt) grozīties.
- paiet Varēt (spēt) iet.
- pakustēties Varēt (spēt) kustēties.
- pastaigāt Varēt (spēt) paiet.
- papeldēt Varēt (spēt) peldēt.
- parakstīt Varēt (spēt) rakstīt.
- parāpot Varēt (spēt) rāpot.
- paraudāt Varēt (spēt) raudāt.
- nogulēt Varēt, spēt atrasties guļus stāvoklī.
- palidot Varēt, spēt lidot.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
spēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV