glābties
glābties glābjos, glābies, glābjas, pag. glābos.
1.Refl. → glābt.
PiemēriGlābties no briesmām.
1.1.Patverties (no kā nevēlama).
PiemēriGlābties zem kokiem no lietus.
1.2.parasti formā: noliegums Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
PiemēriVasarā te no čūskām nevar glābties.