glābties
glābties glābjos, glābies, glābjas, pag. glābos.
1.Refl. → glābt.
PiemēriGlābties no briesmām.
- Glābties no briesmām.
- Glābties no plūdiem.
- Meža dzīvnieki glābjas no degošā meža.
1.1.Patverties (no kā nevēlama).
PiemēriGlābties zem kokiem no lietus.
- Glābties zem kokiem no lietus.
- Glābties no karstuma istabā.
1.2.parasti formā: noliegums Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
PiemēriVasarā te no čūskām nevar glābties.
- Vasarā te no čūskām nevar glābties.
- Viņš nevarējis nekur no viņas glābties.