gladiators vēsturisks
gladiators lietvārds; vīriešu dzimte
Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
PiemēriGladiatoru cīņas.
Cilme:No latīņu gladiator (gladius ‘īss zobens’).