glancēt
glancēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
glancējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
PiemēriGlancēts fotopapīrs.
1.1. Spožs, spīdīgs.
PiemēriBiezs, glancēts žurnāls.