glābt
glābt glābju, glāb, glābj, pag. glābu darbības vārds; transitīvs
1.Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
PiemēriGlābt slīkstošo bērnu.
- Glābt slīkstošo bērnu.
- Glābt slimnieka dzīvību.
- Glābt lopus no degošās kūts.
- Glābt putnus.
1.1.Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
PiemēriĀrsti centās glābt ievainoto kāju.
- Ārsti centās glābt ievainoto kāju.
1.2.Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
PiemēriGlābt ugunsgrēkā vērtīgākās mantas.
- Glābt ugunsgrēkā vērtīgākās mantas.
- Glābt degošo mežu.
- Glābt grimstošo kuģi.
1.3.Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
PiemēriGlābt māju no sabrukšanas.
- Glābt māju no sabrukšanas.
- Glābt dārzus no salnām, kaitēkļiem.
- Glābt no briesmām.
- Glābt no negoda.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dvēseli.
- Glābt dvēseli — joma: reliģija ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
Stabili vārdu savienojumiGlābt savu ādu. Glābt situāciju.
- Glābt savu ādu sarunvaloda — 1. Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.2. Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- Glābt situāciju idioma — rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.