glābiņš
glābiņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
PiemēriVienīgais glābiņš.
- Vienīgais glābiņš.
- Likās, ka vairs nekāda glābiņa nav.
- Putni meklē glābiņu pie cilvēkiem.
1.1.Iespēja novērst (ko nevēlamu).
PiemēriNav vairs glābiņa no prusakiem.
- Nav vairs glābiņa no prusakiem.