glābt
glābt glābju, glāb, glābj, pag. glābu transitīvs, darbības vārds
1.Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
PiemēriGlābt slīkstošo bērnu.
1.1.Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
PiemēriĀrsti centās glābt ievainoto kāju.
1.2.Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
PiemēriGlābt ugunsgrēkā vērtīgākās mantas.
1.3.Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
PiemēriGlābt māju no sabrukšanas.
Stabili vārdu savienojumiGlābt dvēseli.
Stabili vārdu savienojumiGlābt savu ādu. Glābt situāciju.