mākt
mākt mācu, māc, māc, pag. mācu darbības vārds; transitīvs
1.Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
PiemēriBaiļu mākts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi.
2.Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
PiemēriArmija atkāpās, pārspēka mākta.