klibot
klibot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
PiemēriStipri, mazliet klibot.
- Stipri, mazliet klibot.
- Zēns ar kreiso kāju klibo.
2.sarunvaloda Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
PiemēriSkolā klibo disciplīna.
- Skolā klibo disciplīna.
- Klibo savstarpējo attiecību kultūra.