Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noveikt
noveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu transitīvs, darbības vārds
1.Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
PiemēriNoveikt amerikāņu ēdienu devas ir grūti.
2.Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
PiemēriNoveikt 10 km dienā.
3.novecojis Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
PiemēriNoveikt pretinieku, ienaidnieku.