novējot
novējot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
PiemēriNovējo dārgu smaržu aromāts.
- Novējo dārgu smaržu aromāts.
- Gaisā novējoja maijpuķīšu smarža.
- Novējoja pēc kūtsmēsliem.