noveikt
noveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu darbības vārds; transitīvs
1.Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
PiemēriNoveikt amerikāņu ēdienu devas ir grūti.
- Noveikt amerikāņu ēdienu devas ir grūti.
2.Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
PiemēriNoveikt 10 km dienā.
- Noveikt 10 km dienā.
- Suns pa dienu var noveikt krietnu attālumu.
3.novecojis Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
PiemēriNoveikt pretinieku, ienaidnieku.
- Noveikt pretinieku, ienaidnieku.