spert
spert speru, sper, sper, pag. spēru intransitīvs, darbības vārds
1.Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
PiemēriZirgs sper.
1.1.transitīvs Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
PiemēriSpert bumbu pāri laukumam.
Stabili vārdu savienojumiSpert zemes gaisā.
1.2.transitīvs Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
PiemēriSpert kāju pret sienu.
Stabili vārdu savienojumiNav kur kāju (pa)spert. Nav kur kāju spert.
2.formā: trešā persona Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
PiemēriPērkons sper ozolā.
3.transitīvs; konstrukcijā: vārdu savienojums "spert soli" vai vārdu savienojums "spert soļus" Pārvietojoties veidot soli, soļus.
PiemēriSpert soli, sānsoli.
Stabili vārdu savienojumiNespert (ne) soli. Nespert (ne) soļa.
3.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "spert kāju" Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
PiemēriSpert kāju uz svešas zemes.
Stabili vārdu savienojumiKur (vien) kāju sper. Nevar ne kāju (pa)spert.
4.sarunvaloda, transitīvs Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
PiemēriSpert ārā sakāmo.
Stabili vārdu savienojumiNav kur soli (pa)spert.