Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šņorēt sarunvaloda
šņorēt [šņuõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
PiemēriŠņorēt vaļā, ciet kurpes.