Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šņukstēt
šņukstēt šņukstu, šņuksti, šņukst, pag. šņukstēju darbības vārds; intransitīvs
Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
PiemēriSkaļi šņukstēt.