šņukstēt
šņukstēt šņukstu, šņuksti, šņukst, pag. šņukstēju darbības vārds; intransitīvs
Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
PiemēriSkaļi šņukstēt.
- Skaļi šņukstēt.
- Apslāpēti šņukstēt.
- Sākt, pārtraukt šņukstēt.
- Bērns šņukstēdams skrēja mājās.
- Šņukstot stāstīt.