Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šņore sarunvaloda
šņore [šņuõre] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Aukla.
PiemēriAizšņorēt kurpju šņores.
  • Aizšņorēt kurpju šņores.
  • Žāvēt veļu uz šņores.
  • Vagas taisnas kā ar šņori novilktas.
Stabili vārdu savienojumiNakts šņore.
  • Nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
2.Šnore.
PiemēriŠņoru zemes.
  • Šņoru zemes.