šņirkstēt
šņirkstēt 3. pers. šņirkst. pag. šņirkstēja darbības vārds; intransitīvs
šņirkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriRiteņa ķēde knikšķ un šņirkst.