Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šņaukt
šņaukt šņaucu, šņauc, šņauc, pag. šņaucu darbības vārds; transitīvs
1.Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
PiemēriŠņaukt degunu.
2.Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
PiemēriŠņaukt tabaku.