Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šņaukt
šņaukt šņaucu, šņauc, šņauc, pag. šņaucu transitīvs, darbības vārds
1.Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
PiemēriŠņaukt degunu.
2.Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
PiemēriŠņaukt tabaku.