Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šņukurs
šņukurs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
PiemēriMikls šņukurs.
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
PiemēriŽāvēts cūkas šņukurs.
2.sarunvaloda Deguns.
PiemēriNebāz savu šņukuru svešās lietās!