šņukurs
šņukurs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
PiemēriMikls šņukurs.
- Mikls šņukurs.
- Sivēns ar pagaru šņukuru.
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
PiemēriŽāvēts cūkas šņukurs.
- Žāvēts cūkas šņukurs.