liktenīgs
liktenīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
liktenīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
liktenīgi apstākļa vārds
liktenīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
PiemēriLiktenīgs solis.
- Liktenīgs solis.
- Liktenīga tikšanās.
- Liktenīga sagadīšanās.
1.1.Tāds, ko ir noteicis liktenis; tāds, kas ir saistīts ar (kāda) likteni.
PiemēriSastapt savu liktenīgo vīrieti.
- Sastapt savu liktenīgo vīrieti.
- Lielā, liktenīgā mūža mīlestība.
2.Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju; tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
PiemēriLiktenīga kuģa novirze no kursa.
- Liktenīga kuģa novirze no kursa.
- Liktenīgā vieta, kur notika avārija.
Stabili vārdu savienojumiSpert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli.
- Spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli idioma — darīt (ko), rīkoties (kā).